Kreisā mala
Labā mala
Glezniecības apakšnozare un katedra

Dibināšanas gads: 1921.

Glezniecības katedra tīmeklī: FacebookTwitter.

Gleznošana ir viena no mākslas pamatdisciplīnām, kuras apguve ir obligāta vairumam Mākslas akadēmijas mākslu un dizaina apakšnozaru studentiem. Gleznošanas studiju nozīme ir, pirmkārt, mākslas izteiksmes principu apgūšana un, otrkārt, jaunrades pašizteiksmes procesa nodrošināšana.

Studijas glezniecības specializācijā (apakšnozarē) raksturo plaša stilistisko un tematisko uzdevumu amplitūda - no klasiskiem glezniecības uzdevumiem līdz modernām starpdisciplinārām izpausmēm. Studijas rada atbilstošus priekšnoteikumus jaunas profesionālu mākslinieku - gleznotāju - paaudzes tapšanai.

Glezniecības apakšnozarei ir trīs galvenās organizatoriskās funkcijas:
1. Speciālo un vispārējo gleznošanas studiju programmu izstrāde.
2. Gleznošanas studiju organizēšana Glezniecības apakšnozares studentiem.
3. Gleznošanas studiju organizēšana citu apakšnozaru studentiem.

Glezniecības specialitātes studiju obligātās izvēles kursu saturā ietilpst:
1. Kompozīcijas uzdevumu sērija, kurā tiek pārbaudītas studējošo iztēles spējas, gleznošanas strukturālo principu zināšanas un praktisko gleznošanas studiju iemaņas, izmantojot gan tēlainās, gan abstraktās izteiksmes līdzekļus.
2. Gleznošana studijas "no dabas" (klusā daba, portrets, figūra, telpa).
3. Gleznošana brīvā dabā - plenērs (ainava, distances, atmosfēriskuma un apgaismojuma studijas).
4. Tehnoloģiskās studijas (krāsu ekspresivitāte, gleznošanas tehnoloģija, monumentālās glezniecības tehnikas).
5. Eksperimentālās 2D un 3D studijas (objektu veidošana, plaknes ekspresivitāte).

Studijas Glezniecības apakšnozarē noslēdz meistardarbnīcu studijas, koleģiālā sadarbībā ar pieredzējušiem mācībspēkiem un atzītiem māksliniekiem izkopjot katra studenta individuālo rokrakstu un jaunrades stilu. Glezniecības katedrai ir savas studiju darbnīcas.

Glezniecības apakšnozares darba kvalitāte ir atzīta profesionālajās ar izglītību, mākslu un nozares darba tirgu saistītajās aprindās Latvijā un ārvalstīs.

Noderīga informācija:
- Personāls
- Studentu darbi
- Mācību priekšmeti

Katedras vadītājs:
asociētais profesors Andris Vītoliņš

Katedras docētāji:
- profesors Ivars Heinrihsons;
- profesors Kristaps Zariņš;
- profesors Aleksejs Naumovs;
- profesors Kaspars Zariņš;
- profesors Juris Jurjāns;
- emeritētais profesors Imants Vecozols;
- emeritētais profesors Pēteris Postažs;
- asociētā profesore Irēna Lūse;
- asociētā profesore Vija Zariņa;
- asociētā profesore Ieva Iltnere;
- docente Kristīne Rubene;
- lektors Andris Eglītis;
- asistents Raimonds Kalējs.