Kreisā mala
Labā mala
Šauļos (Lietuvā), Šauļu Universitātes mākslas galerijā no 3. līdz 25. novembrim notiek triju Latvijas mākslinieku personālizstādes „Kopā” (liet. „Kartu”)
Izstāde ir Grosu ģimenes trīs mākslinieku darbu skate. Trīs divu paaudžu  mākslinieki  (tēvs,  dēls  un meita)  ir radošas personības, kuru satikšanās mākslā nav izsakāma tikai kā sausi dzimšanas datumi un pases datu fiksācijas. Radniecība dzīvē māksliniekiem ir arī kopējs radošās dzīves ceļš. Taču saistītās biogrāfijas atklāj arī nepārprotami atšķirīgus mākslinieciskos meklējumus, kas daudzveidīgi parādās izstādē apskatāmajos darbus.
Mākslinieku radošajai darbībai pirmo reizi satiekoties kopā izstādes formā, iespējams to uztvert kā simbolisku atgādinājumu par ģimeni kā dzīves pamatvērtību un kopīgu struktūru, kuru veido atšķirīgas personības.
Neapšaubāmi, ka mākslinieku daiļradi vienojošais ir ideālisms mākslā un kopīgas vērtības,  tādas kā tiekšanās pēc mākslinieciskas kvalitātes, vizuālās valodas domas skaidrības un savu individuālo sajūtu koncentrēta izpausme.

Rolands Gross (1955)
Rolands Gross ir ilggadējs pedagogs, Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras profesors,  labi pazīstams kā izcils akadēmiskā zīmējuma meistars. Viņš savus darbus rada dažādās  glezniecības tehnikās, pēdējos gados pievēršoties galvenokārt pastelim.
Mākslinieks dzimis Liepājā. 1974. gadā Abslovējis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. Liepājas Dizaina un mākslas visdusskola), bet 1981. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu.  Saikne ar dzimto pilsētu nav zudusi – Liepājā notikušas Rolanda Grosa personālizstādes bet 2008. gadā Liepājas pilsētas ikgadējā radošās izcilības konkursā „Zelta griezums” viņam piešķirta medaļa nominācijā pedagoģija.  Mākslinieks ir bijis  ilggadējs Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, kopš 2011. gada darbojas Spānijas pastelistu biedrībā „Aspas” un saņēmis atzinības balvas tās rīkotajās izstādēs.  Rolanda Grosa personālizstādes notikušas Latvijā (Liepājā - 1994.,2006., 2008.;Rīgā - 1994, 1996, 2000, 2013, 2115), Lietuvā (Klaipēdā -  2010, Šauļos - 2011),  Spānijā (Oviedo - 2014). Pēdējo gadu laikā mākslinieks regulāri piedalījies Šauļu „Laiptų galerijoje“  rīkotajā mākslas plenērā „Šiaulių Monmartro Respublika”.

Rolanda Grosa darbos nozīmīga loma ir zīmējumam, kurā tiek uzsvēta līnijas un  apjoma savstarpējo attiecību mijiedarbība.  Īpašais, izsmalcināti veiklais zīmējums, kas apvienots ar formu stilizāciju, savdabīgais kolorīts, kurā izsvērtā krāsu gamma svārstās no subjektīvi saasinātas dekorativitātes  līdz dziļi niansētai tonalitātei. Mākslinieks strādā lēni un vienmēr lielu vērību ir piešķīris tehniskajam risinājumam. Darbu  vidū ir gan klusās dabas un portreti, gan  akti. Tomēr Grosa darbus visbiežāk nav iespējams traktēt kā piederīgus kādam konkrētam žanram - tajos dominē origināla tēlainā izdoma, sarežģīta kompozīcija, asociatīvi zemteksti.

Artūrs Gross  (1982)
Artūrs Gross ir gleznotājs, kurš savu pasaules izjūtu uztic eļļas krāsām. Mākslinieks 2002. gadā absolvējis  Jaņa Rozentāla Rīgas māksas visdusskolu. Sava ceļa meklējumos īsu laiku mācījies arhitektūru, vēlāk studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un  2015. gadā   absovējis Glezniecības nodaļu, iegūstot bakalaura grādu mākslā.
Artūrs Gross  mākslas izstādēs piedalās kopš 2011. gada. Artūram  Grosam piemīt  spēcīgs individuālais rokraksts un izsmalicināta kolorīta izjūta.  Viņa darbos sirreāli fantāzijas elementi savijas ar abstrakcionisma, reālisma un kubisma detaļām, radot savdabīgu iluzoru pasauli. Par savu spēju radīt savās gleznās paralēlās pasaules eksistences nojausmu viņš ticis novērtēts jau mācību gados. 
Pēdējos gados Artūrs Gross labprāt glezno darbu sērijas. Abstrakto gleznu ciklā, kas veltīts jūrai, mākslinieks  reflektē par paņēmieniem, kurus izmantojuši  20 gadsimta pasaules glezniecības korifeji, atrodot savu veidu, kā atklāt krāsu iedarbības spēku,   katrā darbā  krāsu klājot ar atšķirīgiem paņēmieniem  (paletes nazi, šļakstīšanu un liešanu, u.c.). 
Mākslinieku interesē klusā daba, ainava, portrets, tomēr biežāk žanri tiek saplūdināti.  Artūra Grosa darbos bieži ieskanas  filozofiskas pārdomas par laika ritējumu, cilvēku attiecību un vientulības tēmas.

Annija Grosa (1989)
Annija Grosa ir grafiķe, grāmatu māksliniece un gleznotāja. Viņas profesionālo interešu loks ir daudzveidīgs. 
Māksliniece absolvējusi Jaņa Rozentāla mākslas visusskolu, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā grafikas nodaļā, kur   1914. gadā ieguvusi bakalaura grādu. Viņas radošo rokrakstu bagātinājusi iespēja 1915. gadā  Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studēt Hanoveres Lietišķo zinātņu un mākslas augstskolā (Hannover Hochschule University of Applied Sciences and Art), un Varšavas mākslas akadēmijā  (Akademia Sztuk Pięknych w Warszawie). 2017. gadā Annija Grosa ieguvusi maģistra grādu  Latvijas Mākslas akadēmijas  glezniecības nodaļā,  jo savu specialitāti grafikas mākslā vēlējās bagātināt ar pieredzi lielformāta glezniecības darbu radīšanā.

Annija Grosa piedalās izstādēs kopš 2012. gada. Mākslinieci interesē kontrastu atainojums, jo viņa uzskata, ka tie veido dzīves kopējo ainu un līdz ar to arī laba mākslas darba uzbūves principus. Tādēļ viņas darbos jaušami tādu jēdzienu  pretnostatījumi, kā „miers un steiga”;  „tukšums un vizuālās informācijas pārbagātība” un citi, kas raksturo  mūsu informācijas gadsimta plūdumu.  Caur subjektīvi abstraktiem tēlojumiem Annijas darbos atklājas arī dziļi personisks skatījums uz lietu dabu un trauslo un aizsargājamo dabas vidi.
Ikdienas darbā māksliniece ir saistīta ar grafiskā dizaina sfēru, grāmatu mākslu un ilustrāciju.  2017.gadā viņa saņēmusi Latvijā nozīmīgākā  grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” balvu nominētajā kategorijā.
Pati māksliniece par sevi saka: „Man ir būtiski izteikt savas idejas un sajūtas vizuālā valodā, tiecoties pēc tā, ko uzskatu par māksliniecisku kvalitāti. Tas man ir nebeidzams profesionāls izaicinājums un to varētu nosaukt arī par kaislību. Darba mākslinieciskā kvalitāte man nozīmē arī estētiskas vērtības, jo  arī šajā gadsimtā tās joprojām ir mākslinieka profesionālo varēšanu raksturojošas prasmes.”

Vairāk informācijas par izstādi Facebook, intervija ar māksliniekiem radio NABA šeit.





Komentāri