Kreisā mala
Labā mala
Atklātas jaunās Latvijas Mākslas akadēmijas telpas
Pirmdien, 20. augustā, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Kristaps Zariņš, LMA Tēlniecības katedras vadītājs Bruno Strautiņš un LMA Metāla dizaina katedras vadītājs Arvīds Endziņš, klātesot Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Amerikam un Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājam Oļegam Burovam, par godu Latvijas Mākslas akadēmijas 99. gadadienai atklāja tēlnieka Konstantina Rončevska vārdā nosauktās darbnīcu telpas Avotu ielā 36a.

Lai jaunajās telpās ieviestu LMA radošo garu un akadēmisko veikumu, tās nosauktas Tēlniecības katedras dibinātāja Konstantīna Rončevska (1875-1935) vārdā. Viņš ir viens no izcilākajiem Latvijas skulptoriem, mākslinieka nozīmīgākais veikums izpaudies portretu žanrā. Tēlnieks ir veidojis veselu latviešu kultūras darbinieku portretu plejādi: ķīmiķi Paulu Valdenu, gleznotāju Vilhelmu Purvīti, dainu tēvu Krišjāni Baronu, tēlnieku Burhardu Dzeni, komponistus Andreju Jurjānu, Jāzepu Vītolu un Marģeri Skujenieku, valsts prezidentu Jāni Čaksti, dzejnieku Raini, gleznotājus Ludolfu Libertu, Jāni Tālbergu un pedagogu Kārli Dēķēnu.
Savā laikā K. Rončevska darbi tika izstādīti Parīzē „Societe nationale des artistes” salonā (1909, 1910), Maskavā (1916), Briselē (1930), Stokholmā, Baltijas mākslinieku vienības (Baltischen Kunstlerbung, 1913, 1918) izstādēs, kā arī Latviešu mākslinieku izstādē (1923), „Sadarba” izstādēs (1926, 1928, 1929, 1930, 1934, 1935, 1936) un personālizstādē Rīgas pilsētas muzejā (1925). K. Rončevska dzīve un darbs bija saistīti ne tikai ar Latvijas Mākslas akadēmiju (1921-1935) bet arī kā arhitektūras vēsturniekam un pedagogam ar Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu (1899-1905, 1913-1918) un Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti (1921-1935). Ievērojamajam tēlniekam un arhitektūras vēsturniekam K. Rončevskim (1875-1935) ir paliekoša vieta Latvijas mākslā un arhitektūras zinātnē.
Avotu ielas 36a ēkā ar gandrīz 503 kvadrātmetru platību ir pabeigti visi plānotie remontdarbi, un turpmāk tajā darbosies LMA Tēlniecības katedras un LMA Metāla dizaina katedras vecāko kursu studenti un docētāji.
Ēkai ir veikti jumta seguma atjaunošanas darbi, logu un ārdurvju nomaiņa, fasādes atjaunošana, telpu atjaunošana, pārplānojot mācību procesam nepieciešamās telpas, bēniņu siltināšana, elektrotīklu, vājstrāvu, ugunsdrošības sistēmu montāžas darbi, kā arī ir ierīkota jauna ventilācijas sistēma, kanalizācijas, ūdensapgādes un apkures tīkli. Būvniecības darbus par kopējo summu gandrīz 456 tūkstoši eiro vērtībā pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica pilnsabiedrība „AKN”.