30.martā plkst.12.00 Latvijas Mākslas akadēmija sāk dokumentu un pieteikumu pieņemšanu. Vairāk par visām apakšnozarēm un maģistra studiju iespējām Latvijas Mākslas akadēmijā lasiet šeit.

Studiju ilgums 2 gadi, ir budžeta studiju vietas.

Pieteikumu iesniedz elektroniski līdz 6. jūlija plkst. 23.59 pēc Latvijas laika (EEST). vietnē apply.lma.lv.

2024. gadā apritēs 65 gadi, kopš Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) pastāv iespēja iegūt mākslas zinātnieka profesiju. Profesija ir unikāla ar savu plašo iespēju diapazonu – mākslas zinātnieks var strādāt ļoti dažādās jomās – var darboties kā mākslas, arhitektūras vai dizaina vēstures pētnieks, specializēties laikmetīgās mākslas problemātikā un būt izstāžu  kurators, var  būt  mākslas kritiķis, pedagogs, kultūras pieminekļu aizsardzības jomas pārzinātājs vai strādāt kā literārais redaktors. Kādi ir izaicinājumi, ar kuriem nākas saskarties mākslas zinātniekam? Kāda loma ir mākslas vēsturei mūsdienās tik aktuālajā  iekļaujošākas sabiedrības veicināšanā? Kāpēc mākslas vēstures studijas ir svarīgas mūsdienās? Par šiem un citiem jautājumiem notiks diskusija š.g. 30. maijā no plkst. 17.00  līdz 18.30 LMA jaunajā korpusā K2.  

Diskusijas dalībnieki: Santa Hirša, Karīna Horsta, Agita Gritāne, Ieva Rosne, Māra Lāss.
Moderatore: Silvija Grosa.

Lidojuma epizožu parāde ir izrāde, kas pieņem scenogrāfiju kā izejas punktu radošajā procesā un pēta šādas pieejas iespējamos iznākumus. Radītie objekti, konfigurācijas un horeogrāfija ir balstīta Gastona Bašlāra esejas fragmenta “Lidojuma sapnis” apspēlē no “Gaiss un sapņi: eseja par kustības iztēli” (1943).

Izrādē tiek ieskicēta cilvēka lidot-vēlmes atkārtošanās kā neizsīkstošs iztēles motīvs, kas cauri laikam pieņem atšķirīgas fantāzijas formācijas. Tā pat, kā ikdienišķo nomoda pasauli maina izgudrojumi, arī sapņu un iztēles pasaule veidojas kopsakarā ar indivīda un sabiedrības fantāzijām par iespējamo un neiespējamo (šajā gadījumā – lidojumu). Caur mākslinieciskiem meklējumiem tiek adresēts jautājums par cilvēka tieksmi lidot metaforiskā un tiešā veidā.

Scenogrāfija atklājās kustībā kurā tiek pētītas ķermeņa attiecības ar objektiem, kā arī šo attiecību herarhijas. Domājot par Bašlāra “Lidojuma sapņa” celšanās, planēšanas un krišanas dinamiku tika radīta izrādes skaņas kompozīcija, kurā galvenokārt dominē sintētiski tembri, padarot klausītāja ausi atvērtu asociāciju savienojumiem.

“Lidojuma epizožu parāde” ir daļa no Beates Poikānes maģistra pētījuma scenogrāfijā. Darbs radīts kopā ar mākslinieci un horeogrāfi Laimu Jaunzemu un skaņu mākslinieku Andreju Poikānu.

Izrāde notiks 30. un 31. maijā no plkst 19.00 līdz 20.00
Ieeja par ziedojumiem 5 -10 eiro