Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studentes Evijas Veršiņinas recenzija par Jāņa Murovska izstādi „... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Kādā savdabīgi lietainā janvāra dienā, kas drīzāk atgādina vēlu rudeni vai agru pavasari, bet ne ziemas pilnbriedu, dodos ielās ar vienu vienīgu mērķi – atrast kādu izstādi Rīgā, kas uzrunātu manas dvēseles stīgas un liktu vārdiem pašiem vīties kopā, veidojot stāstījumu. Ilgi arī nebija jāmeklē. Apstaigājot dažas ierastas vietas, ceļš aizved mani līdz LNMM galvenajai ēkai. Ar skeptisko „Nu te jau noteikti nekā nebūs” soļoju iekšā. Uzbraucu uz 4. stāva izstāžu zāli, tur man pretī raugās grafiķa Jāņa Murovska darbi un lai gan pirms tam nav zināmi, tomēr rada sajūtu, ka tos jau esmu redzējusi. Līdzīgi kā atkalsatikšanās ar sen neredzētu draugu.

Jānis Murovskis dzimis Rīgā, mākslinieku ģimenē, taču šobrīd strādā un dzīvo Jūrmalā. Astoņdesmito gadu sākumā uzsāka studijas LMA Dizaina nodaļā, ko arī pabeidza, aptuveni šai pat laikā sākot piedalīties izstādēs. Ap 1999. gadu sāk strādāt par pedagogu LMA un turpina to darīt arī mūsdienās – vadot Vizuālās komunikācijas nodaļu. Akadēmija ir arī vieta, kur mākslinieks iepazinās ar savu topošo sievu, abi ir līdzās viens otram kā dzīvē, tā arī mākslā. Jānis Murovskis izstādījies vairākās Latvijas pilsētās, kā arī daudzviet ārpus dzimtās zemes. Sietspiede ir Murovska iecienītākais grafiskās izteiksmes veids jau kopš deviņdesmitajiem, to turpina pilnveidot līdz pat mūsdienām. Mākslinieka izstādi „... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...” LNMM izstāžu zālē varēs aplūkot līdz šī gada 26. janvārim.

Kā pats grafiķis ir vairākkārt uzsvēris, paralēli jauno censoņu izglītošanai un apmācīšanai tradicionālajos sietspiedes paņēmienos, savā daiļradē viņš vienmēr ir vēlējies iet tālāk un izmēģināt arvien jaunus ceļus un iespējas. Viņa darbu vienkāršība un tajā pašā laikā suģestējošā neskaidrība liek uzkavēties pie katra no veikumiem. Radošajā attīstībā mākslinieks ir atgriezies pie pirmsākumiem, pie vispārpieņemtajām patiesībām – krāsa, ritms, faktūra, līnija. Un te nu ir jāuzsver, ka Jāņa Murovska daiļradi ir iespējams uztvert un sajust tikai klātesot un ievirzot sevi apzinātā transa stāvoklī, kad attēls savienojumā ar mākslinieka piedāvāto citātu uzbur noteiktas atmiņas, asociācijas vai pat „Déjà vu” efektu. Kādam varbūt Murovska darbi var šķist vien paskriešanas garām vērti, jo tajos nav tūlītēji nolasāmu formu un tēlveides, tomēr, veltot tiem, padziļinātāku izpēti - vilšanās izpaliks. Ar savu citādi izkopto sietspiedes tehniku grafiķis atklāj savu skatupunktu mākslā. Teju katra darba tapšanu pamudinājis kāds personisks pārdzīvojums, kas tiem piešķir intimitāti. Un autora atšķirīgā pieeja atļaut darbiem pieskarties un tos apostīt skatītājam rada saikni ar gleznu radītāju.

Mākslinieka Jāņa Murovska oriģinalitāti paspilgtina arī fakts, ka viņa radošā izpausme tiek atzīta un novērtēta ne tikai dzimtajā zemē, bet arī austrumos. Īpaša spēja ar saviem darbiem likt vērotājam spriest, izdarīt secinājumus un pakustināt savu smadzeņu pelēkās šūniņas, neatkarīgi no katra skatītāja kultūras vai politiskā fona, nacionālās piederības un reliģiskajiem priekšstatiem.

Personālizstādē „... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...” apskatāmie darbi variē gan formāta ziņā, gan arī tonalitātes izvēlē. Ekspozīcijas kopējo noskaņu papildina dažas fotogrāfijas no mākslinieka privātā arhīva. Pilnai laimei pietrūka vien fonā atskaņotas mūzikas, kas spētu izstādes apmeklētājus ievest burvīgā visu uztveres maņu ceļojumā un piedzīvojumā.  

Foto: Evija Veršiņina