Izstāde "Berlīne – Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām"
No 2013. gada 11. aprīļa līdz 8. maijam Kaņepes kultūras centrā ir skatāma Laikmetīgās mākslas centra (LMC) rīkotā izstāde „Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām”. Izstādes ietvaros norisināsies diskusijas (25. aprīlī) un filmu seanss (2. maijā).
Izstāde apvieno sevī dažādus laika nogriežņus un pārkāpj gan telpiskās, gan teritoriālās robežas. „Berlīne-Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” piedalās tādi mākslinieki kā Valdis Āboliņš, Kristīne Alksne, Evelīna Deičmane sadarbībā ar Paulīni Reki, Ulrihs Fogls, Ivars Grāvlejs, Benjamins Grēbers, Inga Ģibiete, Romans Korovins, Maija Kurševa sadarbībā ar Edgaru Jurjānu, kā arī somu performanču mākslas grupa T.E.H.D.A.S.
„Izstādes uzmanības centrā ir divu ģeogrāfisku un kultūras vietu – Rīgas un Berlīnes satikšanās laikā un telpā, un mākslinieciskās stratēģijas, kas turpina paplašināt un pētīt mākslas robežas, un izspēlēt „partitūras nenoteiktām vietām”, kas eksistē gan fiziskā telpā, gan iztēlē,” stāsta izstādes kuratores Ieva Astahovska un Antra Priede.
Starptautiskā izstāde „Berlīne–Rīga. Partitūras nenoteiktām vietām” šodienas radoši konceptuālus dialogus veidos mākslinieki no Rīgas un Berlīnes, savukārt laikā izvērsto nogriezni – retrospektīvs atskats uz plašākai publikai mazzināmo, taču vēsturiski nozīmīgo personību Valdi Āboliņu (1934–1984), kuram bija būtiska loma laikmetīgās kultūras ienešanā un iedvesmošanā gan Rīgas, gan Berlīnes mākslas dzīvē 20. gs. 70. un 80. gados.
„Partitūras” ir atslēga, kas savieno izstādē aktualizēto mākslas plūsmu laikā un telpā, sasaista šodienu ar pagātni, sapludina šķietami nošķirtas kultūrtelpas un vietas atmosfēras. Partitūra ir gan skaņdarba pieraksts, gan koncepts, kura izpildījums ik reizi var ienest jaunu izteiksmi, improvizāciju un radošumu.„Atvērtas partitūras” bieži bija darbu pamats 20. gs. avangarda mākslā nozīmīgajam Fluxus kontekstam un autoru lokam (piemēram, Jozefam Boisam, Nam Džun Paikam, Džonam Keidžam u.c.).
Šādu fluxustisku partitūru ieraudzīšanu šodienas mākslā iedvesmojis konkrēts notikums – pirms kāda laika izstādes veidotāju uzmanības lokā nonāca Rietumvācijā dzīvojušā mākslinieka un mākslas dzīves organizētāja Valda Āboliņa (1939–1984) radošais mantojums, kas atkal-aktualizēja viņa personību un lomu laikmetīgās kultūras iepludināšanā Latvijā – tobrīd Padomju Latvijā, kuru no brīvas informācijas plūsmas šķīra Dzelzs priekškars. Savukārt Vācijā Valda Āboliņa vārds saistās ar agrīno Fluxus norišu organizēšanu Āhenē 60. gados un kreisi orientētās Jaunās Tēlotājmākslas biedrības (NGBK) Berlīnē vadīšanu no 70. gadu vidus līdz savai pāragrajai nāvei 1984. gadā.
Kopējais izstādes izejas punkts ir saistīts ar tādiem Fluxus idejas raksturojošiem elementiem kā starptautiskums, starpdisciplinaritāte, spēle, eksperimenti, vienkāršība, saikne ar ikdienas dzīvi, tās lietām un vidi, robežu pārvarēšana. Izstādes darbi nebalstās vēsturiskā Fluxus formu atkārtojumā, bet atrod ar to jaunus saskarsmes punktus, radot savstarpējus dialogus, paralēles, tīklojumus un slāņus, kas pārklājas viens otram pāri – kā partitūras nenoteiktām vietām pār Rīgu un Berlīni.
DISKUSIJA UN FILMU SEANSS
Ceturtdien, 25. aprīlī, plkst. 17.30 Kaņepes Kultūras centrā norisināsies saruna „Fluxus 60tajos. Kur meklēt Fluxus šodien?”. Viens no izstādes iedvesmas avotiem ir 20. gs. avangarda mākslā nozīmīgais Fluxus konteksts, ar, piemēram, tādiem elementiem kā starptautiskums, starpdisciplinaritāte, spēle, saikne ar ikdienu, robežu pārvarēšana utt. Saruna veltīta gan Fluxus metamorfozēm šodienas mākslā, gan plašākam komentāram par izstādē skatāmajiem mākslinieku darbiem. Sarunu vakarā piedalās izstādes mākslinieki – Evelīna Deičmane, Inga Ģibiete, Maija Kurševa, Romans Korovins, kā arī kuratores Antra Priede, Ieva Astahovska. Ieeja – bezmaksas.
Savukārt, izstādei tuvojoties noslēgumam, 2. maijā, plkst. 18.30 Kaņepes Kultūras centrā, „Kino Bize”, notiks Fluxus filmu seanss. Vēsturiskajās Fluxus mākslas norisēs 20. gs. 60. gados būtiska loma bija īsfilmām, kurās to autori – šodienas laikmetīgās mākslas „klasiķi” Nam Džun Paiks, Džordžs Mačūns, Volfs Fostels, Diks Higins u.c. – izspēlējot allaž klātesošo humoru, atsedza iespaidus gan no ikdienas dzīves, dzen filozofijas, zinātnes, utt., dažādās tēmas kombinējot poētiskās kolāžas. Fluxus filmu seanss izstādes ietvaros piedāvās nelielu ieskatu šajā mantojumā.
Izstādi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Gētes Institūts Rīgā, Rīgas Dome, Berlīnes Senāts, Latvijas Mākslas akadēmija.
Kaņepes Kultūras centrs
Skolas iela 15, Rīga
