Trešā saruna: Alise Vorkale izjautā kompozīcijas “Svinēšana” autori Maretu Sarapu

Izstāde aplūkojama Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 15.02.-18.05.2025. Intervijas top bakalaura programmas kursā “Komunikācijas teorija un prakse”.

Mareta Sarapu (Maret Sarapu; dz. 1978) ir igauņu stikla māksliniece ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Viņa ir absolvējusi Igaunijas Mākslas akadēmiju, saņemot bakalaura grādu (2002), kā arī maģistra grādu cum laude (2005). Bakalaura studiju laikā Sarapu pavadīja gadu apmaiņas programmā Helsinku Industriālās mākslas universitātē, bet vēlāk, 2016. gadā, apguva stikla pūšanas kursu Olustveres Pakalpojumu un lauksaimniecības ekonomikas augstskolā, Igaunijā. Sarapu ir arī periodiski strādājusi par pasniedzēju Igaunijas Mākslas akadēmijas stikla nodaļā. Viņas maģistra darbs “Uzdrīkstēties vai neuzdrīkstēties” tika izstādīts starptautiski nozīmīgajā konkursizstādē “Coburg Glass Prize 2006” Vācijā, ļaujot aizsākt veiksmīgu izstāžu darbību ne vien Igaunijā, bet arī Latvijā, Lietuvā, Somijā, Dānijā, Vācijā, Turcijā, ASV.

Tā kā intervijas laikā Mareta Sarapu bija Igaunijā, bet es – Latvijā, sazinājāmies e-pasta vēstuļu formātā.

Kāpēc stikls? Vai tas bija liktenis vai vienkārši laimīga sagadīšanās?
Sekoju māsas pēdās. Tīna [Sarapu] pirms manis bija studējusi stiklu, un, lai gan sākumā tieši šī iemesla dēļ biju izslēgusi iespēju nodarboties stiklu, pēc pavadītā gada interjera arhitektūras sagatavošanas kursos, pārdomāju – nolēmu neļaut tam mani ietekmēt. Ja es gribu studēt stiklu, tad to arī varu darīt.

Kāda ir jūsu mīļākā stikla tehnika? Ievēroju, ka jums ir ļoti plašs un daudzveidīgs portfolio.
Ilgu laiku pâte de verre bija mana atpazīstamākā darbu tehnika, bet vispār man patīk strādāt ar dažādiem materiāliem dažādos izmēros un pētīt vairākas tehnikas.

Vai jūs varētu paskaidrot, kā izveidojāt savu šobrīd Rīgā eksponēto darbu “Svinēšana”? Tas ļoti izskatās pēc smiltīm... Vai šai tehnikai ir tāda pati terapeitiskā iedarbība kā, spēlējoties ar smiltīm?
“Svinēšanu” veidoju, pamatā izmantojot pâte de verre tehniku – kaut kas starp stikla masu [angliski glass paste] un vienkāršu atvērtas formas sakausējumu [angliski open-mold fusing]. Precīza temperatūras kontrole ir izšķiroša, lai stikls saglabātu savu smalko struktūru un neizkustu blīvā masā. Tas tiešām ir terapeitiski un tas mani dziļi aizrauj – piepildīt formu ar stiklu un vienlaikus arī paturēt prātā, ka strādāju ačgārni.

Par ko ir “Svinēšana”? Darbs man atgādina to bērnības sajūtu, kad tu iemiedz ģimenes svētku laikā – visur ir ziedu pušķi, siltas sveču gaismiņas, vecas lustras, šampanieša glāzes, šķietami tāli smiekli, aizverot miegainās acis…
Te citēšu pašas jau iepriekš uzrakstīto. Lielā dzeltenā “Svinēšana” stāsta: 
“Par mirkļu un sajūtu svinēšanu, ko vēlamies pieredzēt atkārtoti.
Tā ir tā sajūta, kad tu pats sevi pārspēj un kaut ko paveic.
Saruna ar svešinieku, kas izrādās patīkama.
Pretošanās kārdinājumam vaimanāt vai žēlot pašam sevi, un, to darot, atklāt sevī ko jaunu.
Apstāties un pievērst uzmanību, lai nosvinētu ko ievērības cienīgu.
Uzvara.
Prieks.
Laiks. Uzmanība. Svinības.
Priecīga, dzeltena ala.
Svinības sevī.
Mazas lietas, lieli prieki.” 

Kas iedvesmoja “Svinēšanu”? Vai tā bija vispārīga svētku laimes sajūta, vai kāds konkrēts notikums?
Šī darba tapšanas iemesls bija piekņopēt sev prātā, ka mums, man, ik pa brīdim ir jāsvin mazās un vienkāršās lietas. Mūsu pašu labsajūtai ir svarīgi pamanīt to labo, kas mums dzīvē ir.

Kas jums ir svarīgāk – nodot konkrētu vēstījumu vai ļaut skatītājam pašam to izdomāt?
Es parasti iesāku mākslas darbu, kad gribu kaut ko pārdomāt vai noskaidrot sev ko svarīgu, un, cerams, procesa laikā nonāku pie kaut kāda secinājuma. Man nepavisam nav svarīgi, lai arī citi nonāktu pie tā paša secinājuma – drīzāk cenšos atstāt pietiekami daudz vietas interpretācijai.

Latvijā mums ir tikai viens cilvēks – Aleksandrs Logvins Līvānos –, kurš nodarbojas ar stikla pūšanu. Ja kādam māksliniekam ir vajadzīgas kādas konkrētas detaļas, kuras var izgatavot tikai ar tradicionālajiem stikla pūšanas paņēmieniem, tās ir jāpasūta no Logvina vai arī no ārzemēm. Vai jums ir bijusi situācija, ka vajag pasūtīt stikla veidojumus no kāda cita stiklinieka, vai arī pie jums Igaunijā nav šādas problēmas?
Esmu pasūtījusi dažus stikla darbus, un ne tikai izpūstas detaļas. Sākot strādāt lielākā mērogā, agri vai vēlu tiek sasniegta robeža, kur nepieciešama kāda cita palīdzība vai prasmes – vai tā būtu stikla pūšanas ekspertīze vai pieeja lielai tehnikai. Tas attiecas arī uz liela mēroga darbu uzstādīšanu. Es to neuztveru kā problēmu un labprāt ko pasūtu, ja tas ir iespējams, bet reizēm gribu visu radīt pati ar savām rokām.

Vai jums patika piedalīties “Slāņu” izstādē? Vai jūs vēlētos piedalīties citās kopīgās Baltijas izstādēs?
Pavisam noteikti. :)

Kurš vai kuri izstādes darbi jums vislabāk patika un kāpēc? Man, piemēram, darbs var patikt tehniskā izpildījuma dēļ, citreiz novērtēju tīri estētisko devumu.
Patiesībā, es pati izstādi vēl neesmu redzējusi. Nevarēju piedalīties atklāšanā… No bildēm spriežu, ka tā ir apbrīnojama. Esmu ļoti ieintriģēta redzēt Daļas [Truskaites] darbu klātienē.

Pieaugušie vienmēr prasa saviem bērniem, vai skolā satika jaunus draugus. Man jums būtu jājautā tāds pats jautājums – vai jums tagad ir jauni draugi vai paziņas? Vai ir kādi jauni stikla draugi? :)
Nu, apskati iepriekšējo atbildi! Bet es domāju, ka tiešām, patiešām svarīgi ir rīkot šāda veida pasākumus. Ar nepacietību gaidu izstādes un žūrijas apmeklējumu maijā.

Ko jūs teiktu jaunajiem stikliniekiem? Vajag taču kādu labu vārdu ceļā uz lielo, pieaugušo dzīvi.
Turpiniet iet un turpiniet darīt to, kas šķiet pareizi!

 Visu fotogrāfiju autors – Didzis Grodzs.