Lai novērtētu arhitektu darbu, izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, ik gadu tiek organizēta arhitektu darbu skate. Tās mērķis – rosināt diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas un arhitekta pakalpojumiem, ar to vairojot izpratnē balstītu sabiedrības līdzdalību apbūvētās vides veidošanā.

Skati organizē Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar citām Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Tās noslēgumā labākās būves autors – arhitekts – saņem Rīgas arhitektūras gada balvu. Skates dalībnieku un balvas pretendentu atlase un novērtēšana ir biroja un īpaši šim darbam pieaicinātu profesionāļu komandas kompetence. To veido Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāvji. Ekspertu uzmanības centrā ir arhitektu pienesums Rīgas arhitektūrā, būves iekļaujot pilsētvidē. Tradicionāli balvu oktobra pirmajā pirmdienā pasniedz Rīgas domes vadītājs.

Analizējot to būvju kvalitāti, kuru autori pretendēja uz 2014. gada balvu arhitektūrā, svarīgs vērtēšanas kritērijs bija atbilstība vides pieejamība standartiem, kas, sekojot vadmotīvam „Arhitektūra visiem”, iezīmē nozīmīgas nepietiekoši aizsargātas sabiedrības daļas interešu ievērošanu – vecākiem ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un veciem ļaudīm „iziešana ārpus mājas” bez apkārtējo palīdzības Rīgā joprojām ir apgrūtināta. 2013. gadā ekspluatācijā nodotie būvobjekti, kuri atzīti par skates dalībnieku statusam atbilstošiem, nav perfekti, tomēr kompetentas žūrijas ieskatā raksturo īpašnieku un autoru centienus un profesionalitāti, ar cieņpilnu attieksmi esošajām Rīgas arhitektūras vērtībām pievienojot jaunas.

Izmaiņu kvalitāte, ko pilsētvidē ienesušas jaunās un pārbūvētās ēkas un to daļas gan izvēlēto risinājumu, gan darbu izpildes dēļ, nav pietiekoši augsta. Turklāt tas nav naudas, bet attieksmes un profesionalitātes jautājums. Šos apgalvojumus pamato analīzes dati:
— Latvijas būvnormatīvu prasībām atbilst 69 % risinājumu, neatbilst – 8 %;
— vides pieejamības standartu noteiktā funkcionalitāte un atsevišķu elementu dizains ir atbilstoša 47 %, neatbilstoša – 15 % risinājumu;
— izmantošanas veidam un apkārtējai pilsētvidei atbilstošu materiālu izvēle ir bijusi piemērota 69 %, pilnīgi nepiemērota – nevienā gadījumā.

Lai situāciju vērstu uz labu, nepieciešama attieksmes maiņa un visu būvniecības procesā iesaistīto pušu – pasūtītāju, projektētāju, būvētāju, uzraugu – sadarbības spēju stiprināšana un nepārtraukta kvalifikācijas paaugstināšana. Aicinām jūs kā jauno speciālistu audzinātājus iepazīties ar Rīgas arhitektūras skates ietvaros veiktajiem pētījumiem par vides pieejamības risinājumiem:

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.