2013. gada 12. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika tikšanās ar trīs Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo akadēmiju rektoriem, sarunā piedaloties izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim un kultūras ministrei Dacei Melbārdei, lai pārrunātu augstākās izglītības attīstību un plānoto pilnveidi.

Tikšanās laikā Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas rektori pauda atbalstu IZM izvirzītajam augstskolu specializācijas principam, kas nosaka, ka augstskolām novērst studiju programmu dublēšanos, tiecoties uz starptautisku izcilību.

„Gribam izteikt lielu atzinību par šo stratēģisko dialogu, kas šobrīd ir aizsācies starp mūsu mākslas akadēmijām, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju. Mums ir kopīgi mērķi vairot izcilību Latvijas augstākajā izglītībā un kultūrā un ir labi, ka veidojas kopīgs skatījums, kā to sasniegt – iezīmējot arī kultūrizglītības un radošuma vietu un nozīmi kopējā Latvijas izglītības sistēmas attīstības redzējumā,” sarunā pauda Latvijas Mākslas akadēmijas rektors profesors Aleksejs Naumovs.

Sarunas gaitā puses vienojās, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība ne tikai starp IZM un KM, bet arī Ekonomikas ministriju, plānojot Eiropas Savienības struktūrfondu resursus nākamajam periodam, lai radītu produktus ar pievienoto vērtību – ne tikai zinātnē un inovācijās, bet arī kultūrā un radošumā balstītu pievienoto vērtību.

„Kultūrizglītībai Latvijā ir senas, unikālas un nacionālas tradīcijas. Mēs nekādā ziņā nevaram runāt par mākslas augstskolu pievienošanu citām augstskolām, bet varam runāt par kopīgu vai pārresoru studiju programmu īstenošanu, kā prioritāti izvirzot radošuma pārnesi, kas veicina valsts attīstību,” norādīja kultūras ministre Dace Melbārde.

Sarunas gaitā puses vienojās, ka viens no veidiem, kā nodrošināt spēcīgas, kvalitatīvas un starptautiski konkurētspējīgas studiju programmas, ir novērst to dublēšanos valsts augstskolās. Tāpēc kā nākamā gada prioritātes tika virzītas studiju programmu kvalitātes stiprināšana, izskaužot studiju virzienu dublēšanos, piemēram, tādos studiju virzienos kā mākslas un mūzikas pedagoģija un dizains, kas tiek īstenotas arī citās valsts dibinātās augstskolās, kā arī kopīgu un pārresoru studiju programmu un izcilības centru izveide.

Jāmin, ka jau šobrīd mākslas augstskolas savstarpēji veiksmīgi sadarbojas, piedāvājot iespējas saviem studentiem apgūt atsevišķus mācību priekšmetus pārējās mākslas augstskolās, kā arī meklējot iespējas izveidot kopīgu mākslu doktorantūras programmu.

Informāciju sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrija (klikšķināt šeit).

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.