Laipni lūgti jaunajā mājaslapā! Kamēr vēl informācija tiek pilnveidota, ir pieejama iepriekšējā mājaslapa šeit.

Meklēt
Izvēlne

Par akadēmiju

Latvijas Mākslas akadēmija dibināta laikā, kad veidojās Latvijas Republika, kļuvusi par nacionālās mākslas un kultūras šūpuli jau vairākām paaudzēm un ir vadošā mākslas augstskola Latvijā jau 100 gadus. Iemiesojot radošuma un brīvības garu, Latvijas Mākslas akadēmija arvien spējusi pastāvēt par savu neatkarību un mērķtiecīgi attīstīties – tā kļuvusi par reģionālā un Eiropas mērogā nozīmīgu kompetences centru, kura mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un globālajā telpā konkurētspējīgu augstāko izglītību un vispusīgi attīstīt mākslu, dizainu un zinātni, tādējādi nodrošinot jaunrades un zinātniskās pētniecības vienotību un studiju nepārtrauktību. 

Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā šobrīd notiek tikai valsts apmaksātās budžeta vietās.

Latvijas Mākslas akadēmijas studiju virziens „MĀKSLAS” 2013. gadā tika akreditēts uz maksimālo termiņu - līdz 2019. gada 23. maijam.

Studiju programmas

Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā augstāko izglītību akreditētās Bakalaura, Maģistra un Doktorantūras programmās, kuru ietvaros studenti iemācās ne tikai perfekti pārzināt savu profesionālo nozari, bet arī veido un attīsta domāšanu, paralēli specializācijas studijām apgūstot zīmēšanas, gleznošanas un veidošanas prasmes un plaša spektra teorētisko priekšmetu klāstu, kas ļauj pārzināt kā mākslas vēstures bagāžu, tā būt kritiski domājošiem, laikmetīgiem un radoši konkurētspējīgiem. Studijas balstītas akadēmiskajā tradīcijā un pieredzē, vienlaikus sekojot un radot laikmeta norises un veidojot savu individuālu rokrakstu. 

Latvijas Mākslas akadēmijas vēsture

Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs ir viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem gleznotājiem Vilhelms Purvītis (1872-1945), kurš pēc studijām Pēterburgas Mākslas akadēmijā kopā ar studiju biedriem Jāni Valteru un Jani Rozentālu veidoja nacionālās mākslas vidi Latvijā. Viņi rīkoja personālizstādes, piedalījās vāciskās Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības organizētajās, kā arī Pēterburgas un ārzemju izstādēs, izveidoja Latviešu mākslas veicināšanas biedrību (1911), atvēra savas studijas, strādāja par pedagogiem Rīgas pilsētas mākslas skolā, kas uzplauka Vilhelma Purvīša vadībā laikā no 1909. gada līdz Pirmajam pasaules karam. 1913. gadā Vilhelms Purvītis bija ievēlēts par akadēmiķi Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet noraidīja piedāvājumu vadīt ainavu darbnīcu, jo pēc Latvijas Republikas neatkarības iegūšanas vēlējās īstenot ieceri izveidot mākslas augstskolu Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmija dibināta 1919. gada 20. augustā, studiju darbs uzsākts 1921. gada 12. oktobrī.

Otrā pasaules kara dramatisko notikumu laikā, neraugoties uz grūtībām un represijām okupāciju apstākļos, akadēmijas mācībspēki turpināja studentu apmācību. Arī padomju varas gados (1944-1990) pastāvīga ideoloģiskā spiediena klātbūtnē, kas jo īpaši dramatiski izpaudās 40. gadu nogalē un 50. gadu sākumā, Latvijas Mākslas akadēmija centās saglabāt demokrātiskas apmācības tradīcijas, studentu un pasniedzēju attiecības balstot koleģiālā uzticībā.

Politiskā Atmoda un Latvijas neatkarības atjaunošana 1990. gadā, kas radīja priekšnoteikumus akadēmijai tradicionāli raksturīgā meistardarbnīcu apmācības veida atjaunošanai un reintegrācijai pasaules mākslas un kultūras procesos, noteica nepieciešamību rast līdzsvaru starp mākslas pedagoģijas akadēmisko tradīciju un jauno mākslas mediju nosacīto mūsdienu kultūras paradigmu.

Latvijas Mākslas akadēmija atrodas vienā no iespaidīgākajiem Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem - neogotiskajā Biržas komercskolas ēkā (arhitekts V. L. Bokslafs). Pēc pasūtītāja - Rīgas Biržas komitejas - prasības ēka tika veidota „ķieģeļu gotikas" formās, atspoguļojot Hanzas pilsētas vēsturiskās tradīcijas. Ēkas apjomu kārtojumā skaidri atspoguļojas celtnes iekšējā telpiskā struktūra: mācību klases atrodas gar Krišjāņa Valdemāra ielu, bet Lielā zāle, kāpņu telpa un skolotāju dzīvokļi - gar Kalpaka bulvāri. Ēkas iekšējā un ārējā apdarē izmantoti augstvērtīgi vietējie un importētie materiāli - parasti, profilēti vai glazēti sarkanie apdares ķieģeļi, keramikas flīzes, dažādi akmeņi. Ieejas portika kolonnas izgatavotas no Rembates dolomītsmilšakmens. Vairākos iekštelpu apdares ornamentālajos gleznojumos izmantoti jūgendstila motīvi. Milzīgās jūgendstila vitrāžas kāpņu telpas logos izgatavotas E. Todes darbnīcā Rīgā.

Pašlaik Mākslas akadēmijas Restaurācijas apakšnozares pārraudzībā norit padomju laikā mainīto interjeru restaurācija.

Izmantotie avoti:
Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. - Rīga: Puse, 2002.
L. Bremša, A. Brasliņa, D. Bruģis, S. Pelše, I. Pujāte. Latvijas mākslas vēsture. - Rīga: Pētergailis, 2004.

Latvijas Mākslas akadēmijas Ilgtermiņa attīstības stratēģija

Latvijas Mākslas akadēmijas Ilgtermiņa attīstības stratēģija (turpmāk – Stratēģija) ir izstrādāta ņemot vērā Ministru kabineta 2016. gada 16. augusta noteikumus Nr. 561 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumus”.

Stratēģija ir izstrādāta balstoties Latvijas Mākslas akadēmijas stratēģiskās specializācijas un politiku pamatprincipos (2016) ņemot vērā Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.  – 2020. gadam „Radošā Latvija” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumu Nr.401) un Latvijas Mākslas akadēmijas studiju un zinātniskās darbības attīstības stratēģiju, “Latvijas Mākslas akadēmijas internacionalizācijas stratēģiju” un “Latvijas Mākslas akadēmijas stratēģiskās rīcības plānā 2012.-2020. gadam”, kā arī turpinot “Latvijas Mākslas akadēmijas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģiju 2009.-2015. gadam”.

Latvijas Mākslas akadēmijas Ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķis ir mākslas, dizaina, mākslas un kultūras teorijas un vēstures augstākās izglītības nodrošināšana, balstot izglītību pētniecībā un radoši mākslinieciskā darbībā un pārnesot tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas un radoši māksliniecisko praksi, sekmējot kultūras un radošo industriju darbību, Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības sociāli ekonomisko attīstību.

Lejuplādēt: LMA ilgtermiņa attīstības stratēģija