Par akadēmiju
Latvijas Mākslas akadēmija dibināta 1919. gadā, laikā, kad veidojās Latvijas Republika, un ir vadošā mākslas augstskola Latvijā jau 100 gadus. Iemiesojot radošuma un brīvības garu, LMA spējusi pastāvēt par savu neatkarību un mērķtiecīgi attīstīties – tā kļuvusi par reģionālā un Eiropas mērogā nozīmīgu mākslas institūciju, kuras mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību un vispusīgi attīstīt mākslu, dizainu un zinātni, tādējādi nodrošinot jaunrades un zinātniskās pētniecības vienotību un studiju nepārtrauktību.
Kopā ar augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanu, Latvijas Mākslas akadēmijā noris mākslinieciskā jaunrade un zinātniskā pētniecība, kuru īsteno Akadēmijas struktūrvienības, mācībspēki, vadošie pētnieki un studenti.
Latvijas Mākslas akadēmija iniciē un līdzdarbojas Latvijas valsts mākslas un dizaina attīstības stratēģiju izstrādē, veido radošos inkubatorus un sadarbības platformas mākslas un dizaina uzņēmējdarbībā, izdod virkni pētījumu un mācību materiālu.
Mākslinieciskās jaunrades un pētniecības vienotība izpaužas neskaitāmos vietējos un starptautiskos projektos, kurus Akadēmija iniciē pati vai tajos sekmīgi līdzdarbojas. Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un absolventi gūst starptautisku atpazīstamību un godalgas pasaules mēroga mākslas un dizaina notikumos, kā arī vērienīgākajās starptautiskajās nozaru skatēs un ikgadējos starptautiskos konkursos.
Tādējādi, veidojot studiju programmu, mākslinieciskās jaunrades, zinātniskās pētniecības un uzņēmējdarbības sinerģiju, Latvijas Mākslas akadēmija jau no pirmā studiju gada līdz augstskolas absolvēšanai un tālākizglītībai nodrošina Latvijas mākslas, dizaina un vizuālās kultūras attīstību, ilgtspēju un pētniecību kā lokālā, tā starptautiskā mērogā.
Pievienotie faili:
Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā augstāko izglītību akreditētās Bakalaura, Maģistra ,Doktorantūras un Profesionālās doktorantūras programmās, kuru ietvaros studenti iemācās ne tikai perfekti pārzināt savu profesionālo nozari, bet arī veido un attīsta domāšanu, paralēli specializācijas studijām apgūstot zīmēšanas, gleznošanas un veidošanas prasmes un plaša spektra teorētisko priekšmetu klāstu, kas ļauj pārzināt gan mākslas vēsturi, gan arī veidoties par kritiski domājošiem, laikmetīgiem un radoši konkurētspējīgiem māksliniekiem. Studijas balstītas akadēmiskajā tradīcijā un pieredzē, vienlaikus sekojot laikmeta norisēm un palīdzot studentiem izkopt savu individuālo rokrakstu.
Mākslas akadēmija piedāvā studijas piecās nodaļās, kuru pārziņā ir 21 apakšnozare:
Vizuālās mākslas nodaļa (2D)
- Glezniecības apakšnozare
- Grafikas mākslas apakšnozare
- Tēlniecības apakšnozare
- Zīmēšanas katedra
- POST
Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa (3D)
Audiovizuālās mediju mākslas nodaļa
- Scenogrāfijas apakšnozare
- Vizuālās komunikācijas apakšnozare
- Kustība. Attēls. Skaņa. apakšnozare
- Vides mākslas apakšnozare
Dizaina nodaļa
- Grafikas dizains
- Interjera dizains
- Produktu dizains
- Funkcionālais dizains (MA)
- Modes mākslas apakšnozare
- Metāla dizaina apakšnozare
- Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas
Mākslas zinātnes nodaļa
Latvijas Mākslas akadēmiju dibināja viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem gleznotājiem Vilhelms Purvītis (1872–1945), kurš pēc studijām Pēterburgas Mākslas akadēmijā kopā ar studiju biedriem Johanu Valteru un Jani Rozentālu veidoja nacionālās mākslas vidi Latvijā. Viņi rīkoja personālizstādes, piedalījās vāciskās Rīgas Mākslas biedrības organizētajās, kā arī Pēterburgas un ārzemju izstādēs, izveidoja Latviešu mākslas veicināšanas biedrību (1911), atvēra savas studijas, strādāja par pedagogiem Rīgas pilsētas mākslas skolā, kas uzplauka Vilhelma Purvīša vadībā laikā no 1909. gada līdz Pirmajam pasaules karam. 1913. gadā Vilhelmu Purvīti ievēlēja par akadēmiķi Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet viņš noraidīja piedāvājumu vadīt tur ainavu darbnīcu, jo pēc Latvijas Republikas neatkarības iegūšanas vēlējās izveidot mākslas augstskolu Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmija dibināta 1919. gada 20. augustā, studiju darbs uzsākts 1921. gada 12. oktobrī.
Otrā pasaules kara dramatisko notikumu laikā, neraugoties uz grūtībām un represijām okupāciju apstākļos, akadēmijas mācībspēki turpināja studentu apmācību. Arī padomju varas gados (1944–1990) pastāvīga ideoloģiskā spiediena klātbūtnē, kas jo īpaši dramatiski izpaudās 40. gadu nogalē un 50. gadu sākumā, Latvijas Mākslas akadēmija centās saglabāt demokrātiskas apmācības tradīcijas, studentu un pasniedzēju attiecības balstot koleģiālā uzticībā.
Politiskā Atmoda un Latvijas neatkarības atjaunošana 1990. gadā radīja priekšnoteikumus akadēmijai tradicionāli raksturīgā meistardarbnīcu apmācības veida atjaunošanai un reintegrācijai pasaules mākslas un kultūras procesos, kā arī noteica nepieciešamību rast līdzsvaru starp mākslas pedagoģijas akadēmisko tradīciju un jauno mākslas mediju nosacīto mūsdienu kultūras paradigmu.
Latvijas Mākslas akadēmija atrodas vienā no iespaidīgākajiem Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras pieminekļiem – neogotiskajā Biržas komercskolas ēkā (arhitekts – V. L. Bokslafs). Pēc pasūtītāja – Rīgas Biržas komitejas – prasības ēka tika veidota tā sauktās ķieģeļu gotikas formās, atspoguļojot Hanzas pilsētas vēsturiskās tradīcijas. Ēkas apjomu kārtojumā skaidri atspoguļojas celtnes iekšējā telpiskā struktūra: mācību klases atrodas gar Krišjāņa Valdemāra ielu, bet Lielā aula, kāpņu telpa un skolotāju dzīvokļi – gar Kalpaka bulvāri. Ēkas iekšējā un ārējā apdarē izmantoti augstvērtīgi vietējie un importētie materiāli – parasti, profilēti vai glazēti sarkanie apdares ķieģeļi, keramikas flīzes, dažādi akmeņi. Ieejas portika kolonnas izgatavotas no Rembates dolomītsmilšakmens. Vairākos iekštelpu apdares ornamentālajos gleznojumos izmantoti jūgendstila motīvi. Milzīgās jūgendstila vitrāžas kāpņu telpas logos izgatavotas E. Todes darbnīcā Rīgā.
Pašlaik Mākslas akadēmijas Restaurācijas apakšnozares pārraudzībā norit padomju laikā mainīto interjeru restaurācija.
Avoti:
Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. – Rīga: Puse, 2002.
L. Bremša, A. Brasliņa, D. Bruģis, S. Pelše, I. Pujāte. Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Pētergailis, 2004.
Latvijas Mākslas akadēmijas Ilgtermiņa attīstības stratēģija (turpmāk – Stratēģija) ir izstrādāta, ņemot vērā Ministru kabineta 2016. gada 16. augusta noteikumus Nr. 561 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" īstenošanas noteikumus”.
Stratēģija ir izstrādāta, balstoties Latvijas Mākslas akadēmijas stratēģiskās specializācijas un politiku pamatprincipos (2016) un ņemot vērā Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija rīkojumu Nr. 401) un Latvijas Mākslas akadēmijas studiju un zinātniskās darbības attīstības stratēģiju, “Latvijas Mākslas akadēmijas internacionalizācijas stratēģiju” un “Latvijas Mākslas akadēmijas stratēģiskās rīcības plānu 2012.–2020. gadam”, kā arī turpinot “Latvijas Mākslas akadēmijas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģiju 2009.–2015. gadam”.
Latvijas Mākslas akadēmijas Ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķis ir mākslas, dizaina, mākslas un kultūras teorijas un vēstures augstākās izglītības nodrošināšana, balstot izglītību pētniecībā un radoši mākslinieciskā darbībā un pārnesot tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas un radoši māksliniecisko praksi, sekmējot kultūras un radošo industriju darbību, Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības sociāli ekonomisko attīstību.
Lejuplādēt: LMA ilgtermiņa attīstības stratēģija
