Meklēt
Izvēlne

Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai/CARD

Projekta apraksts

Projekta vadītājs: Dr.art. Rūta Muktupāvela
Projekta Nr.: VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003
Projekta īstenošanas laiks: 1.10.2020.-30.09.2022.
Projekta finansējums: 1 000 035,00  EUR
Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome

Projekta partneri: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI)

Kontaktinformācija: Projekta koordinatore un vadošā pētniece Dr.art. Baiba Tjarve, 


Projekts “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD (Nr. VPP-KM-LKRVA-2020/1-0003) tiek īstenots Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izstrādātās Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai 2020.–2022. gadam" ietvaros. Finansē Latvijas Zinātnes padome.


Kopsavilkums

VPP projekts CARD jeb Kultūras (C) un mākslas (A) resursi (R) attīstībai (D) izstrādāts, lai atklātu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai un nacionālās identitātes veidošanai nozīmīgākās mākslas un kultūras vērtības, kā arī novērtētu un argumentētu to resursietilpību kultūras kapitāla veidošanā. Projektā novērtēti nozīmīgākie mākslas un kultūras kapitāla vairošanas resursi: arhitektūras, audiovizuālās un filmu mākslas, dizaina, mūzikas, teātra un dejas, kā arī vizuālās mākslas vēstures un mūsdienu fenomeni; aktuālā Latvijas kultūras ekosistēma, tās operatoru saiknes un ietekme, sabiedrības un kultūras auditorijas līdzdalība; kultūras mantojums, atmiņas institūcijas, mantojuma kopienu līdzdalība, jo īpaši jauniešu segments. Pētījumam ir divu līmeņu teorētiskais ietvars: projektam kopumā (kultūras kapitāla un kultūras ekosistēmas teorijas) un pakārtoti katras pētnieciskās aktivitātes uzdevumiem. Īpaša uzmanība pievērsta metodoloģijas, tai skaitā sociālās un ekonomiskās ietekmes noteikšanas, māksliniecisko pētījumu un digitālo metožu attīstībai. Projekta zinātnisko kvalitāti, ieviešanu un rezultātu ietekmi nodrošinās piecu zinātnisko institūciju konsorcijs (Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), kura kapacitāti nosaka zinātniskās darbības rezultāti; iekšējā un starptautiskā partnerība; pētniecības, studiju un mākslinieciskās jaunrades sinerģija, cieša saikne ar kultūras un mākslas procesiem. Pētījums padziļināti un starpdisciplināri skata kultūras un mākslas vidi, veidojot plašu ietekmes mērogu politikā, nozarē un izglītībā.

Projekta mērķis un uzdevumi

Projekta mērķis ir veidot starpdisciplināru cilvēkkapitāla un zināšanu bāzi par kultūras kapitāla daudzveidību un vērtību, kultūras sektora ekosistēmas dzīvotspēju veidojošiem procesiem kā resursu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai.

Projekta uzdevumi:

  1. analizēt atsevišķus mākslas vēstures fenomenus (arhitektūrā, audiovizuālajā un filmu mākslā, mūzikā, skatuves mākslās, vizuālajās mākslās un dizainā) un to lomu kultūras kapitāla veidošanā;
  2. pētīt mūsdienu kultūras procesus – kartējot, tipoloģizējot un analizējot savstarpējās saiknes starp kultūras ekosistēmas aktoru grupām;
  3. analizēt atsevišķu kultūras mantojuma veidu lomas un transformācijas kultūras ekosistēmā;
  4. pētīt mantojuma kopienu un citu sabiedriski aktīvo grupu (īpaši jauniešu) daudzveidību un jaunās mantojuma pārvaldības un komunikācijas pieejas;
  5. pētīt un sistematizēt mākslas un digitalizācijas pētniecības metodoloģiskās pieejas mākslas un kultūras mantojuma studijās  un augstākajā izglītībā;
  6. attīstīt metodoloģijas un metodes kultūras un radošā sektora aktivitāšu sociālās un ekonomiskās ietekmes mērīšanai un izstrādāt Latvijas kontekstam piemērotus monitorēšanas indikatorus;
  7. nostiprināt pētnieku tematisko  grupu pētniecisko kapacitāti un palielināt piecu partnerinstitūciju integrāciju;
  8. nodrošināt zināšanu pārnesi politikas veidotājiem, praktiķiem un citām iesaistītajām pusēm.

Projekta galvenās aktivitātes

Projekta ietvaros tiks īstenoti septiņi darba posmi (DP), aktivitāšu īstenošanā piedaloties visiem partneriem:

1. darba posms: Mākslinieciskās jaunrades vēstures pētniecība un tās rezultāti kā kultūras kapitāla attīstības resurss (atbildīgās kontaktpersonas: Daina Lāce (LMA) un Jānis Kudiņš (JVLMA))

DP mērķis ir radīt jaunas zināšanas par Latvijas kultūras un mākslas vēsturi, lai 1) attīstītu pēctecīgu, sistematizētu un kontekstuālu Latvijas mākslinieciskās jaunrades vēstures zinātnisko zināšanu sistēmu; 2) novērtētu šo zināšanu nozīmi kultūras kapitāla veidošanā; 3) integrētu jaunās zināšanas augstākās izglītības saturā; 4) nodrošinātu zināšanu pārnesi mākslas nozaru radošo profesionāļu vidē.

2. darba posms: Aktuālo kultūras procesu ekosistēma un sabiedrības līdzdalība kā kultūras kapitāla vairošanas resurss (atbildīgā kontaktpersona: Anda Laķe (LKA))

DP mērķis ir papildināt kultūras informāciju sistēmu un radīt jaunas zināšanas par aktuālajiem kultūras procesiem: identificēt, kartēt un tipoloģizēt Latvijas kultūras un radošā sektora ekosistēmas operatoru grupas un to mijiedarbes, izvērtēt šo operatoru, kā arī sabiedrības un kultūras auditorijas līdzdalības nozīmi kultūras kapitāla daudzveidības vairošanā.

3. darba posms: Kultūras mantojuma loma kultūras ekosistēmas attīstībā. Atmiņas institūcijas kā kultūras kapitāla resurss (atbildīgās kontaktpersonas: Katrīna Teivāne-Korpa (LNB) un Inese Sirica (LMA))

DP mērķis ir novērtēt kultūras mantojumu (materiālo, nemateriālo un dokumentāro) kā kultūras ekosistēmas daļu mūsdienu tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un vides apstākļu kontekstā; argumentēt tā nozīmi kultūras kapitāla daudzveidības un vērtības nodrošināšanā; aktualizēt, aprobēt, instrumentalizēt un komunicēt atmiņu institūciju resursu (krājumu, arhīvu) pielietojamību, lai attīstītu zināšanu bāzi par kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, tālāknodošanu, komunikāciju un pārvaldību.

4. darba posms: Sabiedrības un mantojuma kopienu līdzdalības prakses. Mantojuma kopienas jauniešu segmentā (atbildīgā kontaktpersona: Rūta Muktupāvela (LKA))

DP mērķis ir tipoloģizēt sabiedrības un mantojuma kopienas, kā arī to līdzdalības prakses mantojuma aizsardzībā, saglabāšanā, tālāknodošanā, komunikācijā un pārvaldībā, lai novērtētu sabiedrības un kultūras mantojuma kopienu lomu kultūras ekosistēmas daudzveidības attīstībā un kultūras vērtību (materiālo un nemateriālo) jaunradē, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu kultūras praksēm.

5. darba posms: Mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma pētniecības metodoloģijas specifika un attīstība (atbildīgās kontaktpersonas: Andris Teikmanis (LMA) un Līga Pētersone (JVLMA)).

DP mērķis ir attīstīt zināšanu bāzi un inovatīvas metodoloģiskās pieejas mākslinieciskās jaunrades/mākslas un kultūras mantojuma pētniecībā, koncentrējoties uz inovatīvām mākslas un pētniecības mijiedarbes formām, kā arī atmiņas institūciju krājumu digitālajām izpētes metodēm.

6. darba posms: Kultūras un radošā sektora ietekmes un pārneses efektu noteikšana (atbildīgā kontaktpersona: Ieva Zemīte (LKA))

DP mērķis ir attīstīt mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma sociālās un ekonomiskās ietekmes pētniecības metodoloģiju un metodes; noteikt šo fenomenu mērīšanas un monitoringa indikatoru kopas; atklāt piemērotākos novērtējuma pētījuma dizainus un ceļa kartes, lai noteiktu mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma ietekmi uz valsts, sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un nacionālo identitāti.

7. darba posms: Projekta vadība un sinerģijas starp konsorcija partneriem (atbildīgā kontaktpersona: Baiba Tjarve (LKA))

DP mērķi ir 1) Īstenot projektu dotā laika un finanšu ietvarā; 2) nodrošināt mijiedarbību un sinerģiju starp partneru pētnieciskajām un akadēmiskajām aktivitātēm.