Meklēt
Izvēlne

NO 19.FEBRUĀRA DIVAS JAUNAS IZSTĀDES JŪRMALAS PILSĒTAS MUZEJĀ

19. februārī plkst. 17:00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklās divas dažādu paaudžu greznotāju izstādes – mūziķa un mākslinieka Jāņa Maļecka personālizstādi “Dienasgrāmata” un jaunās gleznotājas, Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Envijas izstādi ar uzrunājošu nosaukumu ”Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”. 

Jānis Maļeckis. Dienasgrāmata.

Jānis Maļeckis (dz. 1957. g.) ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors,  Friderika Šopēna Mūzikas universitātes (Varšava) viesprofesors, aktīvi koncertējošs pianists, kura otra lielā aizraušanās ir glezniecība. Ar glezniecību sācis nodarboties jau bērnībā, bet pusaudža gados mākslai pievērsies jau profesionāli, apgūstot glezniecības pamatus pie Edvarda Grūbes un Intas Celmiņas, kuri ne tikai izglītojuši jauno mākslinieku, bet arī rūpējušies par viņa izaugsmi, iespaidiem un vienmēr mudinājuši būt profesionālam un izvairīties no banalitātēm. Jānis Maļeckis 1994. gadā ir absolvējis Latvijas mākslas akadēmiju, kur studējis Intas Celmiņas un Ivara Heinrihsona vadībā. Šo gadu laikā sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes, kā arī piedalījies grupu izstādēs. Starp nozīmīgākajām minamas izstādes Latgales vēstniecībā GORS, Agijas Sūnas galerijā, Gārsenes pilī (2016), Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” (2015), Jelgavas kultūras namā ar Ilvu Kalnrozi (2009), kā arī Valmieras Novadpētniecības muzejā (2007). Īpaša sadarbība notikusi ar Beļģijā esošo galeriju “Haudrechy”.

Jāņa Maļecka gleznas iedalāmas vairākās tematiskās grupās, kuras ir neatkarīgas no stilistiskās tendences vai tehniskiem paņēmieniem. Izstādē “Dienasgrāmata” redzamas dabas noskaņās tapušas impresijas – Pieneņpūkas, Lauks, Saulespuķe. Citās gleznās saskatāmas gan romantiskas kamermūzikas sarunas, gan simfonisks varenums – Arfiste, Palags, Vokalīze eņģelim. Vēl citas gleznas pauž cilvēku attiecību smalkās nianses –Pāna vilinājums, Triste. Tieši iedvesmas avoti un to radītās sajūtas ļauj darbus grupēt un izvīt tematiskas līnijas pat caur darbiem, kas tapuši ar desmit gadu starpību.

Envija. Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies.

Fonda “Mākslai vajag telpu” projektu vadītāja Lāsma Goba par jauno mākslinieci saka: “Envija (1990) ir māksliniece, kas darbojas glezniecībā un instalācijā un izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies” ir pirmā nozīmīgā personālizstāde  mākslinieces karjerā. Izvēlētais izstādes nosaukums ir atsauce uz delīriju, kad māksliniece uztaustīja dievišķu atklāsmi par utopisku sabiedrību, kurā sabiedrības locekļi izjustu viens otru līdz kaulam. Taču Envijas laicīgā pieredze rāda, ka, lai tiktu līdz kaulam, ir jānoplēš visa āda. Tas būtu nelikumīgi un amorāli, līdz ar to māksliniece ļaujas utopiskajai vīzijai un rada pārlaicīgu vidi, kurā līdzās viņai eksistē labākie draugi, mīļākie, satiktie dzērāji, kaķi un pseidopoēzija. Kāpēc nerādīt  to, kas zūdošs? Laiks ir jocīgs. It kā iet uz priekšu, bet gudrāks, viedāks un pilnīgāks netiec.

Radītajā jeb pārlaicīgajā vidē sastopama simbolu sistēma, kuru Envija pati radījusi un turpina attīstīt uz asprātībām, kuras saprot viņa un varbūt vēl kāds cits. Simboli ir interpretējami skatītājam, lai gan tie cēlušies no Envijas intīmiem, smeldzīgiem, gan arī parastiem piedzīvojumiem. Un pārdomām. Sava alter ego Ingrīdas Staigules dienasgrāmatā ir lasāma atzīšanās: “Es gribu to pašu, ko visas normālas sievietes.”

Envija ikdienā uztraucas un domā arī par visu laicīgo – karjera, nauda un īpašumi. Bet laicīgajam nav simbolu viņas darbos, bet pati saka, ka varbūt vajadzētu. Tikmēr ir svarīgākais. Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies. Tās ir attiecības. Pārsvarā cilvēku attiecības. Bet arī attiecības ar lietām, vietām un... attiecības ar sevi. Par attiecībām ar visiem krutajiem elles priekškambarī, kur tikai ar ielūgumiem.”

Jāņa Maļecka personālizstāde “Dienasgrāmata” un Envijas izstāde ”Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies” Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) skatāmas līdz 29. martam. Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 17:00. Ieeja – bez maksas.