Iedibināts jauns diskusiju formāts Kultūras ministrijai ar mākslas augstskolu studentiem
2011. gada 25. novembrī, pēc kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes iniciatīvas noritēja līdz šim pirmā tikšanās ar jaundibinātās Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas Studentu apvienības studentu pārstāvjiem, kā arī Rīgas Kultūru vidusskolas un Jelgavas 4. vidusskolas audzēkņiem.
Šāda veida diskusijas formātu ar kultūras ministri iecerēts padarīt par regulāru norisi, kas tiks organizēta vidēji reizi trijos mēnešos.
Pirmā kultūras ministres un Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas Studentu apvienības pārstāvju tikšanās bija veltīta diskusijai par aktuālajiem jautājumiem kultūrizglītības jomā, kuru vidū ir arī izglītības ministra Roberta Ķīļa rosinātā augstākās izglītības reforma. Jau iepriekš izskanējis, ka trīs Latvijas mākslas augstskolām varētu tikt piemērots arī budžeta dotācijas samazinājums 76 000 latu apmērā, kas 2011. gada 4. novembrī motivēja studentus piedalīties protesta akcijā - Kultūras pastaigā Nr. 5.
Tikšanās laikā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atklāja savu nostāju par kultūras nozīmi cilvēka dzīvē un tās ietekmi uz tautsaimniecību, balstoties uz dažādiem vietējiem un starptautiskiem pētījumiem. Diskusijā ar jauniešiem kultūras ministre uzsvēra stratēģiskās plānošanas un uz panākumiem vērstas domāšanas nozīmi, kas šobrīd izglītības un kultūras nozarē ir īpaši nepieciešama. Līdzās valsts atbalstam kultūras nozares profesionāļiem ir aktīvi jāapgūst un jāizmanto papildus finansējuma iespējas, ko sniedz ārvalstu fondi, mecenātisms, sponsori u.tml., kā arī ir nopietni jāstrādā pie kultūras jomas ilgtermiņa attīstības.
Uz jautājumu, vai ministre atbalsta izglītības ministra Roberta Ķīļa reformu plānu, atbilde bija neviennozīmīga. Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata, ka Latvijas valstij noteikti ir jāiegulda nākotnē un arī izglītībā, taču daudz kas ir atkarīgs no sabiedrības rīcības.
Diskusijas laikā kā ministre, tā jaunieši atzina, ka ir ļoti nozīmīgi apmainīties ar abu pušu viedokļiem un dibināt pozitīvu, noturīgu komunikāciju un sadarbību, kas balstīta uz savstarpēju izpratni un idejisku elastību. Abas puses bija vienisprātis, ka ir svarīgi kopā veidot valstiska mēroga vīziju un strādāt, lai ne vien saglabātu kultūru Latvijā dzīvu, bet attīstītu to, jau no paša sākuma uzstādot augstus mērķus.
