Iznācis žurnāla "Mākslas Vēsture un Teorija" 16. numurs
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA „Alfor” atbalstu izdevuši žurnāla „Mākslas Vēsture un Teorija” 16. numuru.
Sagaidot 260 gadus kopš ievērojamā zinātnieka un literāta grāfa Mihala Jana Borha (Michał Jan Borch, 1753–1810) dzimšanas, grāmatniecības vēsturniece Aija Taimiņa ataino viņa Sicīlijas ceļojumu reminiscences literatūrā un mākslā, poļu mākslas vēsturniece Jolanta Polanovska (Jolanta Polanowska, Varšava) analizē grāfa Varakļānu rezidences ansambļa ģenēzi un ideoloģisko programmu ģeogrāfiski plašā vēsturiskā panorāmā, bet arhitektūras vēsturnieks Jānis Zilgalvis iepazīstina ar Borhu pils būvvēsturi.
Ingas Karlštrēmas raksta tēma ir 19. gs. beigās un 20. gs. celtie Rīgas ūdenstorņi sava laika arhitektūras starptautiskajā kontekstā. Amerikāņu mākslas vēsturniece Karmena Stondža (Carmen Stonge) no Pitsburgas izseko tēlnieces Harietas fon Ratlefas-Keilmanes (Harriet von Rathlef-Keilmann) liktenim no bērnības ebreju ģimenē Rīgā līdz dalībai Veimāras republikas laika Vācijas modernajā mākslas dzīvē un traģiskai nāvei Berlīnē nacistu varas sākumā. Imanta Lancmaņa vadībā lasītājam aizraujoši atklājas Rundāles pils muzeja jaunā dekoratīvās mākslas vēstures ekspozīcija “No gotikas līdz jūgendstilam”, kuras pirmās piecas telpas apmeklētājiem ir pieejamas kopš 2012. gada.
Silvija Grosa recenzē Dainas Lāces monogrāfiju “Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813–1902)” (2012), Stella Pelše – Ievas Kulakovas monogrāfiju “Kustība. Visvaldis Ziediņš” (2012) un Elita Grosmane – Ilzes fon cur Mīlenas (Ilse von zur Mühlen) sastādīto izstādes “Spožums un posts. Baltijas muižu mīts un patiesība” (Glanz und Elend. Mythos und Wirklichkeit der Herrenhäuser im Baltikum, Līneburga, 2012) katalogizdevumu. Dinas Suhanovas un Lienes Zemītes uzmanības lokā ir Jāņa Lejnieka monogrāfijas par arhitektiem Modri Ģelzi (2007) un Andri Kronbergu (2010). Zinātnes dzīves apskatā lasāms Elitas Grosmanes ziņojums par Kurzemes hercogistes 450 gadu jubilejai un Bauskas pils atdzimšanai veltīto konferenci (2012), kā arī LMA Mākslas vēstures institūta 2012. gada notikumu hronika Kristiānas Ābeles sakārtojumā un ziņas par LMA Mākslas zinātnes nodaļu un doktorantūru.
Galvenā redaktore Elita Grosmane, māksliniece Ieva Vīriņa, tulkotājas Stella Pelše, Kristiāna Ābele (LV–EN / EN–LV) un Magdalena Iviņska (Magdalena Iwińska, PL–EN), literārie redaktori Kristiāna Ābele (LV) un Andris Mellakauls (EN), korektore un koordinatore Kristiāna Ābele, izplatīšanu juridiskām personām pārzina Stella Pelše (stella_pelse(abols)hotmail.com">stella_pelse(abols)hotmail.com).
Meklējiet grāmatnīcās, www.ibook.lv un pastāvīgi LMA MĀKSLAS VĒSTURES INSTITŪTĀ (Akadēmijas lauk. 1–160, Rīga, t. 67227852, www.lma-mvi.lv), kur pieejama arī daļa iepriekšējo numuru.
Žurnāls iekļauts Centrāleiropas un Austrumeiropas tiešsaistes bibliotēkā CEEOL (www.ceeol.com) un akadēmiskajā datubāzē EBSCO Art Source, kā arī indeksēts datubāzēs CEJSH (http://cejsh.icm.edu.pl) un KUBIKAT (www.kubikat.org).
