Stikla mākslas izstāde „Triptihs”
No 18. marta līdz 24. maijam Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā apskatāma trīs jauno mākslinieču - Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas un dizaina nodaļas maģistrantūras studenšu - Agneses Rimšas, Aijas Deksnes un Gitas Oses izstāde.
Trīs jaunas mākslinieces - Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas un dizaina nodaļas maģistrantūras studentes - Agnese Rimša, Aija Deksne, Gita Ose, pieteikušas sevi sarežģītajā un ļoti senajā stikla mākslā. Rīgas vēstures avotos stiklinieki minēti jau 14. gadsimtā. 1884. gadā izveidojās Iļģuciema stikla fabrika, kas vēlāk kļuva par augstas klases ražotni. Šobrīd Latvijā stikla rūpnieciskus izstrādājumus, tāpat kā porcelānu, vairs neražo.
Mākslinieces izvēlējušās sekot „ugunszīmes" loģikai, kurai stikla mākslas meistari svēti tic. Viņas veido formu un krāsu saspēli, kurās var saskatīt dzīves daudzveidību. Stikla objekti kā interjera elementi pazīstami jau no seniem laikiem.
Vai izstādes „Triptihs" darbos ir Murāno stikla meistaru noslēpums, par kura atklāšanu svešiniekiem draudēja bargs sods?
Par to mākslinieces stāsta pašas.
AGNESE RIMŠA: „Tur viņš ir, manās sajūtās radīts pagātnes tēls, kas sēdējis šajā krēslā. Viņš tajā joprojām dzīvo, atstājot un iemiesojot savus varbūtējos roku pieskārienus koka krēsla struktūrā un raksturā. Tas mani iedvesmo. Tas elpo vienā ritmā ar krēslu un ierāmē to kā tādu gleznu - stikla un metāla sakausējumus maģiskā pagātnes kadrējuma skatienā. Krēsls ir kā gleznas rāmis, un tomēr stabils, drošs, stāstošs un iedvesmojošs...Mani saista krēsli, kas mēdz būt tik dažādi un unikāli savos raksturos, un varbūt uz tiem ir sēdējuši VIŅI, manās sajūtās notvertie un attēlotie tēli stiklā. Šis materiāls ir kā maģisks ekrāns un reizē barjera, kas neielaiž tagadni pagātnē un pagātni tagadnē, bet ļauj, un varbūt pat no abām pusēm, ieskatīties patiesībai acīs...
Darbi tapuši šogad (izņemot krēslus) un speciāli šai izstādei, speciāli šai īpašajai telpai - skaistajai un greznajai Kolonnu zālei, kas jau pati par sevi, manuprāt, ir mākslas darbs, tādēļ man šī izstāde ir vēl lielāks izaicinājums - radīt un pielāgot savus, stikla un metāla sakausēšanas un gravēšanas tehnikā veidotos stikla darbus tā, lai tie „sadzīvotu"ar telpu, „nepazustu"tās greznībā un tiktu „sadzirdēti"..
Savos izstādes darbos vēlējos attēlot skaisto, pirmatnēji skaisto, tīro un nevainīgo...
AIJA DEKSNE ir māksliniece, kuras stiklā iekodētā dejas pasaule uzrunā ar ekspresiju, glezniecisku estētiku, tēlu dinamiku. Pati māksliniece stāsta maz. „Lai runā mani darbi," viņa atteic.
GITA OSE: „Strādājot ar stiklu, man ļoti svarīgi ir meklēt un atrast kaut ko savu, citu mākslinieku darbos neredzētu. Mani darbi drīzāk ir ceļš, meklējumi, nevis galamērķis. Šobrīd man interesanti ir meklēt veidus, kā var apvienot dažādas tehnikas un materiālus, piemēram, stiklu un eļļas glezniecību, papildinot darbus arī ar tādām tradicionālām stikla apstrādes metodēm kā sakausēšana, formēšana, matēšana un gravēšana. Tāpat interesanti man šķiet veidot traukus, meklējot formas, kā arī savdabīgus risinājumus un izteiksmes līdzekļus.
Pati dzīve ir kā brīnišķīga dāvana. Katra diena kā spēle ar citiem noteikumiem - jauna iespēja saskatīt, saklausīt skaisto, interesanto, pārsteidzošo. Bet māksla kā spārni, kad no redzējumu un emociju pārpilnības, gribas lidot."
