Šis ir teorētisks pētījums, kura ietvaros ir veikta esošu teoriju sintēze, kritiskā dizaina teoriju integrējot pārmaiņu dizaina teorijā. Pētījumā analizēts kritiskā dizaina izcelsmes konteksts, attīstība, raksturīgākās iezīmes, darbības lauki un autoru intences. Analīzes rezultātā identificētas kritiskajam dizainam piemītošas kvalitātes (metodes, paņēmienus, pieejas, atziņas), kuras ir iespējams integrēt arī vispārpieņemtajās dizaina praksēs, veicinot apzinātāku pieeju dizaina procesiem un paplašinot dizaina profesionāļu redzesloku. Kritiskais dizains pētījumā proponēts kā specifisku paņēmienu un domāšanas veida kopums, kas var tikt vērtējams arī kā metode. Pētījumā atklāti saskarsmes punkti kritiskā dizaina un pārmaiņu dizaina ideoloģiskajās nostādnēs un mērķos, tādējādi uzrādot iespējas iepriekšminētās kritiskā dizaina kvalitātes izmantot, lai ar dizaina rīkiem ierosinātu pārmaiņas, kas vērstas uz ekoloģiski atbildīgāku un sociāli taisnīgāku nākotni.