Meklēt
Izvēlne

DIZAINS DEMOKRĀTIJAI. LMA STUDENTU PRIEKŠLIKUMI VĒLĒTĀJU AKTIVITĀTES VEICINĀŠANAI

Jau trešo gadu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozares pirmā kursa maģistranti lekciju kursā "Komunikāciju dizains" pie profesores Ingūnas Eleres risina izaicinājumus, kas saistīti ar vēlētāju aktivitātes veicināšanu, izmantojot komunikācijas dizainu kā instrumentu vēstījuma nodošanā.

"Pasaulei vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga dizaineru perspektīva un entuziasms. Problēmu loks, ar kuru mēs saskaramies, ir plašs, bet dizains pirmajā vietā izvirza sabiedrības intereses. Runa var būt par gan par demokrātiju, gan mājokļu trūkumu, gan citām sociālajām problēmām, kas saistītas ar iekļaušanas aspektu. Dizaineri var būt celmlauži, lai meklētu jaunu ceļu. Ceļu, kas ved mūs uz ilgtspējīgu un taisnīgāku nākotni. Šis lekciju kurss ir par iespēju saskatīt un pieteikt dizaineru kā proaktīvu sabiedrības locekli," stāsta LMA lekciju kursa "Komunikāciju dizains" pasniedzēja Ingūna Elere.

Septiņās nedēļās tika radīti četri komunikācijas dizaina risinājumi, lai aktivizētu iedzīvotāju iesaisti vēlēšanu procesā, tādējādi veicinot pilsonisku politisko līdzdalību demokrātiskas valsts stiprināšanā. Kā galvenās problēmas dizaina risinājumu izstrādei tika definētas zemā vēlētāju aktivitāte vēlēšanās un valsts lielākajam notikumam neatbilstošs vēlēšanu iecirkņu iekārtojums.

Līdzdalība vēlēšanās ir pilsoniskās aktivitātes forma un viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts pastāvēšanas aspektiem. Šajā gadā vēlēšanu aktivitāte bija kritiska zema, piemēram, Liepājas pilsētā, kura šogad bija studiju kursa fokusā, pašvaldību vēlēšanās nobalsoja tikai 28,84% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Lai risinātu šo problēmu, tika izstrādāts risinājums "Demokrātija sākas ģimenē", kura autores Ulla Ozollapa un Beatrise Lasmane atsaucas gan uz Jāņa Čakstes teikto par ģimenes nozīmi demokrātijas veidošanā, gan arī amerikāņu politologa Ērika Plucera (Eric Plutzer) atziņu "balsošana ir ieradums, kas rodas laika gaitā. Ja balsošanas ieradums netiek kultivēts, jauni cilvēki arvien retāk dodas vēlēt". Studentes piedāvā izveidot iniciatīvu, kurā ģimene dodas vēlēt kopā, ļaujot arī bērniem nobalsot par sev aktuālu tēmu atbilstoši vecuma grupai, piemēram, paužot viedokli par slidkalniņa krāsu. Tādējādi jau no bērnības jaunā paaudze tiktu iesaistīta lēmumu pieņemšanā, veicinot pilsonisko aktivitāti.

Lai rosinātu diskusiju un aktualizētu problēmu, ka jaunieši nav pietiekami informēti par vēlēšanu procesu un politiku kopumā, Līva Harkeviča un Laura Kraveca izstrādāja priekšlikumu «Modē politika». Studentes piedāvā radīt apģērbu un aksesuāru zīmolu, kas jauniešos stiprinātu pārliecību, ka politika un dalība vēlēšanās ir svarīgi, aizraujoši un aktuāli procesi.

Aritas Germanovas un Lības Bērziņas piedāvātā risinājuma mērķauditorija ir Liepājas aktīvie vēlētāji. "Nāc ar mani balsot!" ir instrumentu kopums, kas rosina katru aktīvo vēlētāju, dodoties balsot, aicināt sev līdzi draugu, tā potenciāli dubultojot vēlētāju skaitu. Studentes aicina arī vairot svētku sajūtu vēlēšanu dienā, atbilstoši noformējot vēlēšanu iecirkņus un to tuvāko apkārtni. Savukārt Laine Spūle un Elīna Binde–Dzelzīte rosina izstrādāt vienotu vēlēšanu iecirkņu iekārtojuma un navigācijas dizaina standartu, valstij paužot cieņpilnu attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un vēlētājiem.

Kursa sadarbības partneri — Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Centrālā vēlēšanu komisija un Liepājas pašvaldība — aktīvi piedalījās dizaina procesā, sniedzot pamatinformāciju no sava skatpunkta un aktīvu starpstadijas un noslēguma darbu analīzi. "Vislielākie komplimenti LMA studentiem un pasniedzējiem — izstrādātie darbi ir ne tikai pārdomāti un precīzi atbilst definētajām auditorijām, bet, kas svarīgākais, ir praktiski izmantojami, uzrunājoši un asprātīgi. Tieši tā valsts un pašvaldības institūcijām būtu jādomā un jārunā ar sabiedrību vēlēšanu kontekstā. Noteikti Liepājā vismaz daļu no šiem darbiem realizēsim praktiski," saka Liepājas valstspilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Studiju procesā mērķtiecīgi tika īstenots dizaina procesa cikls — problēmas definēšana, izpēte, ideju formulēšana, pilnveidošana, attīstīšana un detalizēšana. Ingūna Elere norāda — kursa mērķis ir pierādīt, ka, lietojot dizainu kā mērķtiecīgu instrumentu, var būtiski uzlabot vēlēšanu procesu, izpratni un aktivizēt sabiedrību dalībai vēlēšanās. Risinājumu izstrādē, nodrošinot atbalsta kursus, piedalījās arī LMA asociētā profesore Gita Straustiņa un lektors Matīss Zvaigzne.


Pārpublicēts no Fold .