Mākslas zinātnes nodaļas Bakalaura programmas studentes Ievas Trillo recenzija par Baibas Ābelītes izstādi “Atļautā ilūzija” 

Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē izstāžu cikla ietvaros 2020.gada 8. janvarī atklāta jaunās gleznotājas Baibas Ābelītes personālizstāde “Atļautā ilūzija”. 

Muzeja kamīnzāle ar pusapaļo telpas apjomu un kamīnu centrā allaž bijusi grūti apdzīvojama ekspozīcijas telpa. Visticamāk, sākotnēji kamīnzāle tikusi iecerēta kā sanāksmju vieta vai saviesīgu pasākumu vieta. Tapēc pilnīgi negaidīta un pārsteidzoša ir muzeja kamīnzāles transformācija. Pretēji ierastajam eksponēšanas veidam (ar skatu pret logiem, pret gaismu ), autore radusi visai radikālu risinājumu – mākslas darbi aizklāj logus, mainot ierasto telpas apjomu. Mākslinieces gleznojumi spēcīgi piesaka savu esību šajā sarežģītajā zālē, tie ir sociāli aktīvi – pretmets ierasti rimtai estētikai. 

Baibas Ābelītes darbos risinātā tēma ir visu cilvēci un sabiedrību skaroši jautājumi – urbanizācijas ietekme uz apkārtējo vidi. Baibu jau no mazotnes saista daba un dažādas mākslas izpausmes, tāpēc likumsakarīgi ir mākslinieces radošie pētījumi šajā jomā. Tēmu, kas skar cilvēka dzīves dimensijas, māksliniece aizsākusi risināt jau agrākajos darbos. Digitalizācijas laikmeta prolemātiku autore skārusi savā darbā “iCloud“ – pētot tehnoloģiju ietekmes spēku, raisot pārdomas par informācijas saturu un to, vai tas rada viegli kontrolējamu sabiedrību, un cik lielā mērā kontrolējamu. “iCloud “ (mākonis) kā cilvēka fiziskās dzīves digitāla ēna. Savukārt “Urbānā ainava” pēta smogu kā draudu cilvēku un dabas eksistencei. Smogs ir divējāds – tas ir skābekļa trūkums pilsētvidē, tāpat asociējams ar dabisko cilvēku iemaņu un refleksu atrofēšanos dezinformācijas un viltus ziņu (fake news) atmosfērā – tas viss rada dzīvībai bīstamu blokādi, kas ilgākā laika periodā ir nāvējoša. “Nākotnes pilsētas” redzējums ir pārdomas par mūsdienās dominējošiem aspektiem – tehnoloģiju automātisko datu un faktu uzskaiti un urbānās vides kliedzošo emociju badu. Kas šajā tehnikas laikmeta progresijā esam mēs – cilvēki? 

Jūrmalas pilsētas muzejā skatāmā izstāde “Atļautā ilūzija” ir deviņu gleznojumu kopums. Tas ir stāsts par cilvēces atstātajām pēdām dabā, par urbanizācijas atspulgiem... Neierasts un grūti asociējams ar trauslo mākslinieci ir mākslas darbos izmantotais materiāls – ar sarežģītas autortehnikas palīdzību gleznojumi tapuši uz trīsmetrīgām skārda loksnēm, kas stiprinātas uz metāliskas armatūras režģa. Industriālo materiālu pielietojums ir atsauce uz vidi, kurā mās dzīvojam, radām vai arī neradām... Darbos risinātas mākslinieces pārdomas par sarežģīto sociālo un urbāno vidi mūsdienās. Ekspozīcija skatāma 180 grādu amplitūdā, ar katru soli mainās redzamais, atklājas vēl nepamanītais – arvien jaunas ilūzijas un telpas transformācijas. Gleznojumiem papildus dimensijas piešķir gaismas spēles: zilā gaisma rada ilūziju par koku atspīdumu ūdenī, apgaismojuma izceltās baltās līnijas simboliski atveido cilvēka radītā piesārņojuma pēdas dabas asinsritē, sarkanā gaisma asociējas ar uguns stihiju – vēl vienu postījumu ko mūsdienu cilvēks nodara dabai. 

Mākslas zinātniece Linda Teikmane mākslinieces Baibas Ābelītes daiļradi raksturo šādi: “Baiba Ābelīte savā glezniecībā risina jautājumu par 21. gadsimta dinamiku, dzīves ātrumu un informācijas telpas mainību. To savstarpējo saistību nosaka metaforiska apziņas plūsma. Baibas Ābelītes glezniecībā māksla ir apzināta atbilde uz haosu un tukšumu. Tā ir līdzeklis, lai nonāktu pie patiesības.”