Lielākais koris pasaulē
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir unikāla kultūras vērtība, kas jau 24. reizi pierādījusi latviešu tautas gara stiprību un saliedētību. Tieši šī tradīcija ir prezentējama kā Latvijas kultūras unikalitāte, tieši tādēļ, paralēli bagātajai Dziesmu svētku programmai, Latvijas Mākslas Akadēmija sadarbībā ar UNESCO izveidoja divfāžu sadarbības projektu „Lielākais koris pasaulē".
Kultūra un māksla ir nedalāmas vienības, kas palīdz veidot komunikācijas procesu, kas, tāpat kā dziesma un deja, bieži ir uztverama vieglāk un izteiksmīgāk kā vārdi, nodrošinot tiešāku un paliekošāku saikni. Glezniecība ir viena no komunikatīvajām mākslas metodēm, caur kuru iespējams nodot emocionāli bagāto un piesātināto vēstījumu par to, kas tad īsti ir un ko latvietim nozīmē Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Koris dziedāja, un viņi gleznoja - katrs savu redzējumu un sajūtas, līdz kopā tapa 22 metrus gara glezna "Lielākais koris pasaulē". XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku laikā desmit Latvijas Mākslas Akadēmijas studenti, Latvijas Mākslas akadēmijas Rektoru profesoru Alekseju Naumovu un Prorektoru profesoru Kristapu Zariņu radījuši gleznu - veltījumu izcilākajai no latviešu tautas tradīcijām - Dziesmu un Deju svētkiem, kas 2003. gadā ieguvuši UNESCO „Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba" statusu.
Projekts „Lielākais koris pasaulē" gan darbības, gan kalendāro norišu ziņā, iedalāms divos posmos - mākslas performance, kas teju kā noslēgusies un Latvijas Proklamēšanas gadadienai veltīta izstāde, kura 27. novembrī tiks atklāta UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.
Mākslas performance.
Mākslas performance „Lielākais koris pasaulē" ir glezniecības akcija, kuras laikā Vispārējo latviešu Dziesmu un Dejus svētku norises vidē tapa lielformāta glezna. Laikā no 5. līdz 12. jūlijam to, kopā ar LMA Rektoru profesoru Alekseju Naumovu un Prorektoru profesoru Kristapu Zariņu, gleznoja desmit Latvijas Mākslas Akadēmijas studenti - Jānis Dukāts, Kristians Brekte, Dace Gaile, Sandra Muižniece, Ieva Pētersone, Laura Vecmane, Ansis Butnors, Neonilla Medvedeva, Sanda Undzēna un Ansis Brasliņš. 22 metrus garo lielformāta gleznu veido 12 kopā savienotas 1,45 x 1,85 m lielas individuāli radītas gleznas, ar kuru starpniecību, katrs no autoriem paudis savu redzējumu un izjūtas par latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Veidojot projekta koncepciju, tā dalībniekiem tika uzstādīti vairāki sarežģīti uzdevumi - radīt saliedētību, taču izpaust individualitāti, radīt kopainu, bet nepazaudēt personisko. Performances laiks bijis pietiekami īss, lai katrs no tās dalībniekiem pārbaudītu savas spējas domāt un strādāt ātri, precīzi un intensīvi. Interesants bijis performances posms, kurā mākslinieki gleznieciski sadarbojās, lai vienotā kompozīcijā savienotu radītās gleznas. Glezniecības performances laikā tās radošais process tika fiksēts fotogrāfijās un video,. Performance iemūžināta 15 minūšu garā īsfilmā un fiksēta fotogrāfijās, kuru autore ir Baltic Film and Media School studente Lizete Murovska.
Izstāde UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.
Godinot Latvijas proklomēšanas 90. gadadienu, 2008. gada 27. novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē tiks atklāta Latviju un Latvijas kultūru prezentējoša izstāde, kuras daļu ekspozīcijas veido Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā noritējušās glezniecības performances „Lielākais koris Latvijā" veidotā lielformāta glezna, kā arī tās procesu atspoguļojoši foto un video materiāli. Otru ekspozīcijas daļu - informatīvu ekspozīciju "Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku tradīcija Latvijā", veidojusi LR Ārlietu Ministrija. Pirms ceļa mērošanas uz Parīzi, kur lielformāta glezna prezentēs latviešu dziesmu un deju tradīcijas integrāciju mūsdienu kultūrā, tā pirmoreiz atklāta un apskatāma būs arī Latvijā - Latvijas Krājbanka jaunajā biroja ēkā, kur tā kopskatā būs apskatāma pirmo reizi. Atlkāšana notik 1. oktobrī Jaņa Dāliņa ielā 15. Gleznas atklāšanā klātesošajiem bija iespēja klātienē tikties ar katras lielformāta gleznas daļas autoru un dzirdēt viņu Dziesmu un Deju svētku stāstu.
Projekta „Lielākais koris pasaulē" mērķis ir ne tikai prezentēt latviešu Dziesmu un Deju svētku unikalitāti un nozīmīgumu, bet arī ar mākslas starpniecību saglabāt un transformēt to saliedētības un vitalitātes sajūtu, ko katrs no projekta dalībniekiem izjutuši, kopā esot šajos Dziesmu un Deju svētkos.
Projekta idejas autori: LMA Rektors profesors Aleksejs Naumovs, LMA prorektors profesors Kristaps Zariņš un LMA Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja Elīna Ģibiete
Projekta kuratore: LMA Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja Elīna Ģibiete
Projekta koordinatores: LMA Ārlietu un izstāžu daļas koordinatores Inese Bauģe un Agnese Bloka
Gleznotāji: Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Jānis Dukāts, Kristians Brekte, Dace Gaile, Sandra Muižniece, Ieva Pētersone, Laura Vecmane, Ansis Butnors, Sanda Undzēna, Ansis Brasliņš, Neonilla Medvedeva.
Filmas autore: Lizete Murovska, kameras asistente Linda Riherte
Fotogrāfijas: Aleksejs Naumovs, Lizete Murovska
Paldies par atbalstu: Dziesmu un Deju svētku biroja vadītājam Romānam Vanagam, Dziesmu un Deju svētku preses sekretārei Aivai Rozenbergai, Dziesmu un deju svētku Preses centra administratorei Ievai Starei, Latvijas Krājbankas prezidentam Mārtiņam Bondaram un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras komunikāciju un informācijas sektora vadītājai Anitai Vaivadei, Projekts tapis ar UNESCO Līdzdalības programmas un Latvijas Krājbankas finansiālu atbalstu.Teksts: Elīna Ģibiete
Sīkāks info:
Projekta „Lielākais koris pasaulē" kuratore
Elīna Ģibiete
Latvijas Mākslas Akadēmijas
Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja
fakss: +371 67228963
tel.: +371 26396046
e-pasts: elina.gibiete(abols)lma.lv.
