No 4. līdz 27. martam Latvijas Mākslas akadēmijas aulā būs apskatāma gleznotāja Jāņa Zemīša (1940 - 2008) piemiņas izstāde, kurā būs aplūkojamas autora skices, pasteļkompozīcijas un eļļas gleznas no mākslinieka ģimenes kolekcijas un Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja fonda

Izstāde sakrīt ar māksliniekam veltīta kataloga iznākšanu, kam tekstu rakstījusi mākslas zinātniece Austra Avotiņa.
Jāņa Zemīša radošais mūžs cieši saistīts ar Latvijas Mākslas akadēmiju, kuru gleznotājs absolvēja 1964. gadā. Viņš bija viens no ievērojamākajiem mākslas pedagogiem, kurš vairāk kā 25 gadus akadēmijā pasniedza mākslas priekšmetus, vadīja diplomdarbus, vēlāk arī pašu glezniecības katedru, LMA Senātu un Profesoru padomi. Tomēr paralēli savai ievērojamajai pedagoģiskajai darbībai, Jānis Zemītis bija arī izcils latviešu gleznotājs, kura daiļrade ieņem būtisku lomu Latvijas mākslā 20. gs. otrajā pusē.
Jānis Zemītis pieder tai mākslinieku paaudzei, kas sevi pieteica 1960. gadu otrajā pusē kopā ar E. Grūbi, J. Pīgozni, G. Strupuli, J. Zvirbuli, D. Riņķi, A. Rozenbergu, J. Anmani un daudziem citiem. Šo laiku kopumā raksturoja padomju režīmā valdošā sociālistiskā reālisma doktrīna un radošas tās interpretācijas, skarbā stila estētikas nomaiņa u.tml. 1960.-70. gados Jānis Zemītis radīja virkni izteiksmīgu, augsti novērtētu daudzfigūru kompozīciju. Tajās atspoguļojās mākslinieka interese par plakni, kompozīcijas ritmu, simetriju, stabilitāti. Šie principi saglabājās gleznotāja tik iemīļotajās klusajās dabās, kas viņa daiļradē pakāpeniski ienāca 1970. gados, bet nākošajās dekādēs kļuva par dominējošo žanru, risinot formas un satura attiecību jautājumus. Mērķtiecīgi tika izvēlēti pazīstami, formās skaidri, gleznieciski rosinoši, tēlaini priekšmeti. Kafijas dzirnaviņas, svečturi, smagi metāla priekšmeti - laktas, skrūvspīles, kloķvārpstas, arī trauslas caurspīdīga stikla glāzes un masīvas pudeles, stīgu instrumenti, galvaskauss un kārtis - tas viss veido J. Zemīša kluso dabu ikonogrāfiju. Šīs klusās dabas liek domāt par turpinājumu latviešu kubismam, kas bija aktuāls 1920. gados. Tanī pat laikā Jāņa Zemīša daiļrade saglabā savu individuālo raksturu un oriģinalitāti.
Pēdējos dzīves gados interese par cilvēka iekšējo pasauli, dzīves, mūžības un nāves tēma ienāca mākslinieka ikdienā organiski un šķietami nemanot. Noktirne, Nakts krāsas, Spārni, Sapnis, Nīcība, Meditācija, Naktstauriņi, Lidojums - tie ir daži no pēdējos gados tapušo darbu nosaukumiem. Tie atkal zīmīgā veidā izsaka būtisko - kopsaucējs ir filozofisku pārdomu motīvs - spēle un mistērija, misija un nejaušība, cilvēks un visums, veiksme un neveiksme. Īpašu nozīmi iegūst naktstauriņa tēls. Tas simbolizē dvēseles patiesības meklējumus. Motīvos ienāk jauna - mūžības dimensija.
Izstāde ir nebijusi iespēja aplūkot mākslinieka rūpīgo gatavošanos darbam, izprast viņa attieksmi pret mākslu, kompozīciju, kā arī baudīt brīnišķīgu glezniecību.
Izstādi rīko Latvijas Mākslas akadēmija sadarbībā ar Jāņa Zemīša ģimeni.

Izstāde apskatāma:
04.03.2010.- 27.03.2010
o., t., c., p., s. 11:00- 17:00

Plašāka informācija:
Elīna Ģibiete
Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja
mob. tel.: +371 26396046
e-pasts: elina.gibiete(abols)lma.lv

Šis saturs ir pārnests automatizētā veidā no iepriekšējās mājaslapas versijas un var saturēt kļūdainas saites.