No 10. oktobra līdz 20. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas Bibliotēkā apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Dr. phil. Andra Rubeņa (08.04.1951 – 03.10.2017) grāmatu un monogrāfiju izstāde.

Filozofs Andris Rubenis pasniedzēja gaitas Latvijas Mākslas akadēmijā uzsāka 1988. gadā, pārmaiņu un cerību laikā. Andris Rubenis aktīvi iesaistījās nācijas atdzimšanas norisēs, vadīja Latvijas Mākslas akadēmijas Tautas Frontes nodaļu, pārstāvēja Latvijas Mākslas akadēmijas LTF nodaļu LTF 1. un 2. kongresā un bija LTF ētikas un apziņas brīvības komitejas, kura organizēja 1989. gada maijā konferenci “Gars dara dzīvu …” priekšsēdētājs. Līdz ar pārmaiņām, nācijas atdzimšanas un neatkarības atguves centieniem, 80. un 90. gadu miju iezīmēja nepieciešamība izveidot jaunu humanitāro zinātņu un izglītības kodolu. Andris Rubenis to apzinājās kā izšķirošu uzdevumu modernas nācijas veidošanai. Jauns humanitāro zinātņu un izglītības kodols nevarēja izveidoties tikai atsakoties no marksisma – ļeņinisma dogmatiskā ietvara, latviešu nācijai bija jāizveido jauns humanitāro zināšanu kopums, kurš sintezējoši apvienotu hrestomātiskas zināšanas, aktuālās kultūras norišu interpretācijas un universālu kopsakarību redzējumu. Šo savu redzējumu Andris Rubenis iedzīvināja lekcijās, liekot pamatu universālam humanitāro zināšanu kodolam Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, un savās grāmatās, izveidojot priekšnoteikumus universālam un sintezējošam kultūras vēstures norišu kopskatam. Andra Rubeņa darbi - “Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika”, “Ētika. Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika”, “Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās”, “Senās Romas kultūra”, “Viduslaiku kultūra Eiropā”, “Renesanses Filozofiski Maģiskais Reālisms”, “Absolūtisma un apgaismības laikmeta kultūra”, “Baroks un klasicisms” – šobrīd veido mūsu kultūras un ideju vēstures zināšanu kodolu latviešu valodā.

2015. gadā Andris Rubenis ar monogrāfiju “Mākslas vēstures teorijas vēsture” aizsāka jaunu ieskatu kultūras un mākslas saskarē un mijiedarbē. To turpināja monogrāfijas, kuru mērķis bija veidot sintezējošu kultūras un mākslas norišu attīstības redzējumu – “Mākslinieka cerību un domu pasaule Renesanses laikmetā: tēlotājmāksla, arhitektūra, literatūra, poēzija, mūzika” (2016.) un “Baroks un klasicisms: laikmeta teorētiķu un mākslinieku redzējums” (2017.), 2017. gada rudenī šo monogrāfiju sēriju vainagoja “Mākslas vēstures priekšvēsture”.

Turpmākie darbi palika iecerēti, tomēr mākslas un kultūras mijiedarbes izpratne saglabāsies Andra Rubeņa darbos, veidojot Latvijas kultūras universālo kodolu.