Meklēt
Izvēlne

LMA starptautiskā zinātniskā konference 2021

2021. gada 16. – 17. jūnijā notiks ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) starptautiskā zinātniskā konference, kuru organizē LMA Doktorantūras programma.

Konferences mērķis ir attīstīt zinātnisko un māksliniecisko darbību, veicināt izpratni par mākslas un kultūras aspektiem, nozīmi un zinātnisko pētījumu aktualitāti. 

Šī gada LMA starptautiskās zinātniskās konferences tēma ir: "Idejas un materiāli: Baltijas un citu reģionu kultūru hibriditātes kontekstā". 

Par atskaites punktu izvēloties kultūru hibriditātes ideju, šī gada konference rosina pārdomāt mākslas un kultūru prakšu saplūsmi, mijiedarbi, kā arī pretrunas un sadursmes Baltijas reģionā gan vēsturiskā, gan mūsdienu perspektīvā.

Konferenci atbalsta Signet Bank.

Konference tiek rīkota projekta Nr.1.1.1.5/18/I/014 "Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes stiprināšana" ietvaros. 

Aicinājums pieteikt referātus LMA starptautiskajai zinātniskajai konferencei

2021. gada 16. – 17. jūnijā notiks ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) starptautiskā zinātniskā konference, kuru organizē LMA Doktorantūras programma.

Šī gada LMA starptautiskās zinātniskās konferences tēma ir: "Idejas un materiāli: Baltijas un citu reģionu kultūru hibriditātes kontekstā".

Lai pieteiktos konferencei: 

  • Pieteikumus konferencei gaidām līdz 18. aprīlim. Dalības apstiprinājums tiks nosūtīts līdz 30. aprīlim.
  • Pieteikumā jānorāda – Pieteicēja vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija, e-pasts, pieteiktās tēmas nosaukums, satura izklāsts (300 vārdu apjomā), 4 -5 atslēgas vārdi, kā arī īss akadēmisko interešu un darbības raksturojums (līdz 100 vārdiem);
  • Pieteikumus un jautājumus sūtīt – .

Katra referenta prezentācijai tiks atvēlētas 20 min. (t.sk. jautājumu/diskusiju daļa).

Dalība konferencē ir bez maksas.

Pieteiktie un programmā iekļautie referātu kopsavilkumi tiks publicēti “Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskā konference 2021” Tēžu krājumā/ programmā. 

Pēc konferences labākie referenti tiks uzaicināti iesniegt rakstus Latvijas Mākslas akadēmijas Doktora studiju programmas zinātnisko rakstu krājumam “Acta Academiae Artum IV”, kuru recenzēs starptautiska redkolēģija. 

Konferencei apstiprināto pieteikumu un dalībnieku saraksts

Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskās zinātniskās konferences: "Idejas un materiāli: Baltijas un citu reģionu kultūru hibriditātes kontekstā". Konferences organizācijas un zinātniskās komisijas apstiprināto tēmu pieteikumu un dalībnieku saraksts konferences programmas sagatavošanai:

1. Import of languages and stylistic contaminations in Polish architecture of the 17th-18th centuries. Stages of a cultural colonialism by the Fontana family. PhD. Federico Bulfone Gransinig, University “G. d’Annunzio” of Chieti-Pescara, Italy;

2. Collaborative Practices in The Baltic States in The Late 1960s: Modris Tenisons’ Pantomime Troupe and Vitas Luckus’ Pantomime Series. Valentyn Odnoviun, Lithuanian Culture Research Institute, Lithuania;

3. Networked Meaning-making and Hybridity: Contemporary Baltic Photography. Paulius Petraitis, Lithuanian Culture Research Institute, Lithuania;

4. Affective Hybridity in Anda Magone’s Photography Series Forgiveness. Jana Kukaine, Art Academy of Latvia;

5. Topic: Art and cinema in my creative work. Ansis Rozentāls, Art Academy of Latvia;

6. The general descriptive approach of analysis of contemporary art trends in the context of a global pandemic: Analysis of Aesthetica, Frieze, and similar mainstream changes in the Baltic States in time 2019-2021. Evelīna Tilta, Art Academy of Latvia;

7. Kad iebrauksi kailajā Ņujorkā, / būsi ar mums Tu vienis prātis:/ tā jāapmežo –1. Andra Silapētere, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs;

8. Patiesību daudzbalsībā. Kultūru hibriditātes slāņi Elmāra Seņkova tīmekļizrādē “Irānas konference” (2020). Kitija Balcere, Portāls LSM.LV;

9. Hibriditāte vai sintēze: Rīgas Strādnieku teātra (1926 – 1934) politiskās aktivitātes un skatuviskās vizualitātes modernisms. Sanita Duka, Latvijas Mākslas akadēmija;

10. Arhitekta Vladimira Šervinska interpretācijas par vēsturisko arhitektūru. Katriona Luīze Rožlapa, Latvijas Mākslas akadēmija.

11. Tekstilmākslas jaunrades iespēju veicināšana Starptautiskajos tekstilmākslas simpozijos Jūrmalā 1974 - 1993. g. Elīna Veilande Apine, Latvijas Mākslas akadēmija;

12. Verdīra Latvijas tekstilmākslā. Rūdolfa Heimrāta, Edītes Pauls-Vīgneres, Ainas Muzes un Ilmas Austriņas pieredze. Rita Ļegčiļina – Broka, Latvijas Mākslas akadēmija;

13. Sociālpolitiskā kritika Kristapa Ģelža daiļrades kontekstā (1980–2015. gads). Līna Birzaka Priekule, Latvijas Mākslas akadēmija;

14. Griķu medus. Atmiņa kā pašidentifikācijas tehnika Latvijas, Eiropas un ASV mākslā 20.- 21. gs. sākumā. Anna Pommere, Latvijas Mākslas akadēmija;

15. Romantisma estētikas iezīmes padomju sociālistiskā reālisma glezniecības vēlīnajā posmā. Anitas Kreituses portreti. Guntars Gritāns, Latvijas Mākslas akadēmija;

16. Restaurācijas koncepcija: Varakļānu muižas monumentālās glezniecības restaurācija. Ināra Bula, Latvijas Mākslas akadēmija;

17. Latviskuma jēdziena ģenēze trimdas latviešu mākslā. Agnija Lesničenoka, Latvijas Mākslas akadēmijas, LNA arhīvs;

18. Afektu teorijas implikācijas iespējas mākslas darba analīzē. Iveta Feldmane, Latvijas Mākslas akadēmija;

19. Dziļā ilgtspēja un mediju māksla. Maija Demitere, Liepājas Universitāte;

20. Latviešu valodas termini mākslā un dizainā – hibrīdkultūras daļa. Vīva Ieviņa, Latvijas Mākslas akadēmija;

21. Policijas tēls sociālā dizaina un kultūras hibriditātes kontekstā. Gaļina Asmaite, Latvijas Mākslas akadēmija;

22. Digitalizācijas ietekme uz vizuālo mākslu. Skatījums caur Valtera Benjamina izvirzīto prizmu. Dārta Purvlīce, Latvijas Mākslas akadēmija;

23. Bohēmijas stikla zaru lustras tagadējā Latvijas teritorijā 18. gadsimta beigās. Kristīne Budže, Latvijas Mākslas akadēmija;

24. “Tēlniecības kvadriennāles Rīga Baltijas valstu mākslas dzīves kontekstā 1958 – 2000”. Māra Ādiņa, Latvijas Mākslas akadēmija.

16. un 17. jūnijā aicinām sekot līdzi LMA starptautiskajai zinātniskajai konferencei

16. un 17. jūnijā notiks Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorantūras programmas rīkotā starptautiskā zinātniskā konference. Konferences tēma ir “Idejas un materiāli: Baltijas un citu reģionu kultūras hibriditātes kontekstā”, tās mērķis ir rosināt pārdomāt mākslas un kultūru saplūsmi, mijiedarbi, kā arī pretrunas un sadursmes Baltijas reģionā gan vēsturiskā perspektīvā, gan mūsdienās. Konference notiks tiešsaistē un būs brīvi pieejama visiem.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors profesors Kristaps Zariņš konferences tēmas izvēli pamato ar aktuālām norisēm kultūras un mākslas dzīvē, norādot uz acīmredzamo vēsturiski pieblīvētās kultūras telpas mainību un ietekmi, kā arī aicinot pievērst uzmanību interneta vides tīrībai, viedokļu daudzveidībai, godīgumam un tradīcijām.

Konferences mērķis ir attīstīt zinātnisko un māksliniecisko darbību, veicināt izpratni par mākslas un kultūras aspektiem, nozīmi un zinātnisko pētījumu aktualitāti. Šogad konference būs starptautiska, tajā ar priekšlasījumiem piedalīsies vairāki starptautiska mēroga zinātnieki un lektori no ārvalstīm. To vidū viens no izcilākajiem Eiropas vēstures pētniekiem Prof. PhD. Pīters Bērks (Pieter Burke), mākslas vēsturniece, Londonas Mākslas universitātes vecākā lektore Prof. PhD. Basia Slivinska (Basia Sliwinska) no Lielbritānijas, Dānijas Nacionālā muzeja vadošā pētniece PhD. Rūta Sargenta Noijesa (Ruth Sargent Noyes), un citi.

Konferences dalībnieki reflektēs par mākslas materiālo un nemateriālo komponentu vienību un to atšķirību, kā arī pētīs mākslas parādību un artefaktu stilistisko, hronoloģisko, formālo, konceptuālo, sociālo, afektīvo un citu izpausmju hibrīdo dabu. Viens no hibriditātes aspektiem saistās ar Baltijas teorētisko atkarību no Rietumiem, līdz ar to var pētīt, kādā veidā tiek radītas lokālas zināšanas un kādas pretestības stratēģijas pastāv.

“Mākslas artefakti vienmēr dzimst hibrīdsituācijā, ja ar hibridizāciju, līdzīgi profesoram Pīteram Bērkam, saprotam attīstību un mainību. Šādā kontekstā kādas parādības “tradicionālisms” jau var signalizēt par stagnāciju. Tādēļ mūsu konferences moto rosina pārdomas par katra mākslas veida evolūciju un mijiedarbību ar cietiem mākslas veidiem”, saka mākslas vēsturnieks, LMA profesors un doktorantūras programmas direktors Ojārs Spārītis.

Šogad viens no LMA zinātniskās konferences sadarbības partneriem ir mākslas nozares atbalstītājs Signet Bank. Konference būs pirmais bankas atbalsta projekts mākslas izglītībai, tādējādi atšķirot jaunu lapu Signet Bank sadarbībai ar Latvijas mākslas nozari.

“Mūsdienās, kad kultūru mijiedarbe ir novērojama visdažādākajās formās, to hibriditāti veicina cirkulācija, kad vienas kultūras attīstības, iepazīšanas izpausme veido atklājumus un sekmē nākamo soli uz priekšu kultūru attīstībā, radot vēlmi iepazīt citas to dimensijas. Vēsturiski Baltijas valstis ir atradušās dažādu kultūru ietekmē, tādēļ esam pārliecināti, ka kultūru hibriditāte ir viena no tēmām, ko ir vērts padziļināti pētīt un meklēt atbildes mūsu multikulturālajā vidē,” uzsver Signet Bank vecākā viceperezidente, Latvijas Mākslas akadēmijas Padomnieku konventa locekle Ineta Done.

Pieslēgšanās informācija konferencei:

Vietne Zoom,
16. jūnijā sākums plkst. 11.00
17. jūnijā sākums pksts. 9.00
Piekļuves saite abām dienām: https://zoom.us/j/98607054569
ID: 986 0705 4569

Vairāk informācijas pie LMA Doktorantūras programmas studiju vadītājas Mag. art., Mag. iur. Agitas Gritānes
+371 25647787 / 

Konference tiek rīkota projekta Nr.1.1.1.5/18/I/014 "Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes stiprināšana" ietvaros.

Kontakti