Meklēt
Izvēlne

Doktorantūra

Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras programma nodrošina augstākā līmeņa akadēmiskās studijas, kurās sagatavo speciālistus patstāvīgam, radošam un daudzpusīgam zinātniski pētnieciskajam darbam mākslas zinātnes un kultūras teorijas aspektos. To mācībspēku, kuri sadarbojas ar Mākslas akadēmijas Doktorantūras nodaļu, zinātniskā kvalifikācija un interešu amplitūda rada priekšnoteikumus padziļinātām studijām Baltijas mākslas un kultūras jautājumos, kā arī garantē profesionālu zinātniskā darba vadību plašā pasaules kultūras problēmu spektrā. Promocijas darbu veiksmīgākai izstrādei tiek praktizēta zinātniskā darba vadītāju un konsultantu piesaiste kā no citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, tā arī no ārvalstīm.

Doktorantūras studiju programmas apguve notiek trīs gadu garumā, sniedzot iespēju pabeigt mācības, aizstāvēt kvalificētu promocijas darbu un iegūt 144 kredītpunktus. Piedaloties zinātniskās konferencēs ar ziņojumiem, gatavojot publikācijas par sava pētnieciskā darba tematiku, kā arī kārtojot kvalifikācijas pārbaudījumus, studiju laikā Doktorantūras students veido priekšnoteikumus sekmīgai akadēmiskajai karjerai un liek pamatu tās novērtējumam ar mākslas zinātņu doktora grādu.

Latvijas Mākslas akadēmija doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākumi

Latvijas Mākslas akadēmija doktorantūras studiju kvalitātes atbalsta pasākumi veicinās pētniecisko mobilitāti 
Nolūkā veicināt doktora studiju efektivitāti, sekmēt promocijas darbu sagatavošanas kvalitāti un palielināt aizstāvamo darbu skaitu un finansiāli atbalstīt doktorantus un viņu darbu izpildi, Latvijas Mākslas akadēmija ir izstrādājusi kārtību, kādā tiek izlietoti doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākuma līdzekļi Latvijas Mākslas akadēmijā.

Kārtība ir paredzēta, lai veicinātu aktivitātes, kuru mērķis ir uzlabot pētniecībā balstītās augstākās izglītības rezultātus.  Doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākuma līdzekļi tiek piešķirti saskaņā ar Latvijas Mākslas akadēmijas snieguma finansējuma pārvaldības politikas 5. pantu, kas nosaka, ka “Snieguma finansējums, kuru piesaista Latvijas Mākslas akadēmija, tiek izmantots, lai veicinātu aktivitātes, kuru mērķis ir uzlabot pētniecībā balstītās augstākās izglītības rezultātus un snieguma finansējuma rezultātus”

Doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākuma līdzekļu mērķis ir finansiāli atbalstīt Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju programmas studentus, lai palielinātu doktora grādu ieguvušo skaitu mākslā, dizainā un radošajās industrijas, tādejādi sekmējot nozares attīstību, kā arī augstāko zinātnisko kvalifikāciju ieguvušu speciālistu sagatavošanu Latvijas augstskolām, valsts institūcijām un komercsabiedrībām. Doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākuma līdzekļi pirmkārt ir paredzēti pētnieciskās mobilitātes veicināšanai.

Promocijas darbi

Mākslas doktora grāda iegūšanai Akadēmijā ir iztrādāti vairāki pētījumi.

Katrīna Teivāne-Korpa. Fotomākslas attīstība Latvijā un Roberta Johansona (1877–1959) radošā darbība (2016)

Vija Strupule. Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts–18. gadsimta 3. ceturksnis (2016)

Aija Brasliņa. Starptautiskie sakari klasiskā modernisma pacēluma un jaunreālisma veidošanās posmā (2016)

Laura Lūse. Tapetes Latvijā. 18. gs.–20. gs. 1. puse (2016)

Baiba Vanaga. Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gadsimta vidus līdz 1915. gadam (2015)

Aija Freimane. Dizains ilgtspējīgai sociālai labklājībai. Dizaina paradigmas maiņa (2015)

Elita Ansone. Sekularizēta individuāla garīguma formu meklējumi latviešu mākslā. 20. gadsimta 60. gadi–2012 (2015)

Inguna Audere. Vizuāli plastiskās izteiksmības attīstība stikla mākslā. Latvijas, Eiropas valstu un ASV pieredze. 20. gs. 2. puse–21. gs. (2015)

Ineses Sirica. Latvijas pūra lāžu un skapju otējums (2015)

Ineses Klestrova. Latvijas vecticībnieku grāmatu noformējums (2015)

Raitis Šmits. Jauno mediju māksla. Saglabāšanas un reprezentācijas problemātika (2015)

Solvita Zariņa. Digitālās mākslas vizuālie aspekti informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā (2014)

Matīss Kūlis. Grafiskā dizaina mākslinieciskās kvalitātes programmatūru saskarnēs (2014)

Nataļja Jevsejeva. Aleksandras Beļcovas (1892–1981) daiļrade (2013)

Baiba Vaska. Ornamentētās metāla rotaslietas Latvijas teritorijā no romiešu dzelzs laikmeta līdz renesansei (2013)

Agnese Bergholde. Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā (2011)

Ginta Gerharde-Upeniece. Tēlotājas mākslas dzīve un Latvijas valsts (1918–1940) (2011)

Kristiāna Ābele. Johans Valters (1869–1932) (2011)

Daina Lāce. Rīgas pilsētas arhitekts un rātes būvmeistars Johans Daniels Felsko (2010)

Anna Ancāne. Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gs. 2. pusē (2010)

Andris Teikmanis. Mākslas un politikas attiecību semiotika. Vizuālo un verbālo vēstījumu mijiedarbība Latvijas padomju perioda glezniecībā ( 2010)

Silvija Grosa. Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. un 20. gs. mijas arhitektūrā (2009)

Kristīne Ogle. Societa Jesu ieguldījums Latvijas arhitektūra un tēlotājas mākslas mantojumā (2007)

Dace Lamberga. Klasiskais modernisms: Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā (2007)

Aija Druvaskalne-Urdze. Krāsas un skaņas sintēze vizuālās mākslas pedagoģijā (2006)

Pelše Stella. Latviešu mākslas teorijas vēsture. Mākslas definīcijas vadošo laikmeta ideju kontekstā. 1900–1940 (2004)

Audere Ilona. Stikla glezniecība Latvijā (2004)

Aktuālie pētījumi

Māra Binde. Ilgtspējīga – nulles atlikuma modes dizains izglītības un prakses metode

Annija Grosa. Ekokriticisms Latvijas mākslā

Arta Kāle. Latvijā ražotas pastkartes

Andrejs Kļaviņš. Efektīva dekontekstualizētu uzdevumu vizuālā komunikācija lietišķajās videospēlēs

Anete Krišjanova. Nepieradinātās modes asamblejas norise un ietekme uz modes industrijas attīstību Latvijā no 1987. gada līdz mūsdienām postpadomju teritoriju kontekstā

Valentīns Petjko. Latvijas laikmetīgā keramika

Laura Plūmiņa. Rīgas koka arhitektūra 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā

Rasma Pušpure. Rotu dizaina uzņēmumu attīstība Latvijā no 1990. gada līdz mūsdienām pasaules rotu dizaina un radošās ekonomikas kontekstā

Anna Pūtele. Kārlis Baltgailis. Dzīve un māksla

Agnija Ruhocka. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu korporācijas „Dzintarzeme” latviešu nacionālās mākslas saglabāšanas politika trimdā

Kristaps Sūna. Postdigitālā estētika mākslā

Simona Veilande. Pētniecības metodes un ilgtspējīgums modes dizainā

Ineta Žīgure. Zviedru Vidzemes portretu galerija

Zane Elerte. Laikmetīgās tēlniecības attīstība Latvijā

Jānis Gailītis. Dizaina komunikācija pilsētvidē

Karīna Horsta. Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958)

Ieva Kalnača. Austrumu mākslas ietekmes un motīvu izmantojums Latvijas arhitektūrā un mākslā no 19. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta beigām

Aldis Kopštāls. Trīsdimensiju datorgrafika kā hiperreālistisku kompozīciju veids Latvijas mākslinieku daiļradē

Artūrs Lapiņš. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē 

Ilze Loža. Islāma kultūra un globalizācijas ietekme uz 21. gs. Eiropas reklāmas dizainu

Anita Meinarte. Bīdermeiers Latvijas mākslas mantojumā. Ieskats tēmas problemātikā

Santa Mičule. Attēls un propaganda: padomju ideoloģijas ietekme uz Latvijas grafikas attīstību 20. gadsimta 60.–80. gados

Rihards Pētersons. Kultūras pieminekļu aizsardzība Latvijas PSR (1944–1991)

Antra Priede-Krievkalne. Valdis Āboliņš un viņa nozīme Latvijas mākslas vēsturē

Ieva Šulca. 3D projection mapping. Digitālo projektu vadības problemātika

Baiba Uburģe. Latvijas Nacionālās mākslas muzeja lietišķās mākslas kolekcijas vēsture

Ēra Zalcmane. Gunāra kroļļa daiļrade laikmeta stilistisko tendenču kontekstā

Māra Ādiņa. Tēlniecības kvadriennāles Latvijā (1958–2016)

Baiba Apsīte. Jūra latviešu glezniecībā. 20. gadsimta 60. gadi, 21. gadsimta sākums

Elīna Ēce. Betona tehnoloģiskās inovācijas vizuālā tirdzniecības dizaina kontekstā

Agita Gritāne. Mākslinieka Jēkaba Bīnes dzīves gājums un daiļrade Latvijas un Eiropas 20. gadsimta pirmās puses mākslas, sociālo un politisko notikumu kontekstā

Sanita Gvidi. Politisko lēmumu ietekme uz mākslas procesiem Latvijā. 1991–2011

Liene Jākobsone. Dizaina kritika un dizains kā kritiska diskursa forma

Inga Karlštrēma. Industriālā arhitektūra Rīgā 19. gs. 2. pusē, 20. gs. sākumā

Eva Lapinska. Latvijas Valsts mākslas akadēmija un tās vieta padomju perioda mākslas veidošanas procesā Latvijā

Ieva Muzikante. Birutas Baumanes glezniecība

Tālivaldis Muzikants. Saules enerģijas izmantošanas iespējas produktu dizainā

Sandra Ratniece. Tēlotājas mākslas un literatūras mijiedarbes tendences Latvijā

Marta Šuste. Produkcijas mākslinieciskais veidols un mākslinieku darbība Rīgas porcelāna ražotnēs

Linda Teikmane. Institucionālās mākslas teorijas un mākslas vērtību korelācija: Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmas diplomdarbu glezniecībā piemērs laikā no 2006. līdz 2010. gadam

Ginta Grūbe. Rotaslietas un to attīstību ietekmējoši faktori Latvijā no 19. gadsimta līdz mūsdienām

Edīte Parute. Rīdzinieku modes tērpa vēsturiskā evolūcija (13.–18. gs) vizuālās kultūras un sociāli ekonomisko faktoru kontekstā

Aleksandrs Bertšs. Pareizticīgo dievnamu celtniecības Latvijas un Igaunijas teritorijā laikā no 1840. gadu otrās puses līdz 1914. gadam

Nauris Cinovics. Dizains kā metode cīņā ar lieko svaru

Agris Dzilna. Tīmekļa dizaina izveide principi un informācijas tehnoloģiju mijiedarbe

Krista Burāne. Dokumentalitāte un dokumenti laikmetīgajā mākslā Latvijā. 21. gadsimta sākums

Jeļena Glazova. Attēla un teksta mijiedarbība mediju kompozīcijā Latvijas mūsdienu mākslā

Diāna Laguna. Latvijas medaļu māksla lokālo un starptautisko sadarbības norišu kontekstā

Elīna Rožkalne. Latvijas modes attīstība no 1945. līdz 1991. gadam

Ināra Appena. Arhitektūras dekoratīvi plastiskā apdare Latvijā padomju periodā

Ilze Dūdiņa. Latvijas tradicionālā stikla dizaina attīstība 230, gadsimtā

Ance Gricmane. Sakrālais latviešu glezniecībā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas

Sniedze Kāle. Latviešu mākslinieki padomju Krievijā.1917–1940

Gatis Vanags. Burtveidolu kultūra 1918–1969

Iveta Derkusova. Fotomontāža Gustava Kluča daiļradē

Elita Freimane. Harmonija, laime, jaunrade. Dziedinošais dizains

Andra Silapētere. Trimdas māksla ASV. Mākslinieku paaudze, kas mākslas izglītību ieguva LMA. 20. gs.–1944. g.

Laine Kristberga. Performances māksla Latvijā un tās dokumentācija. 20. gs. 70.–80. gadi

Aiga Dzalbe. Vizuālās mākslas terminoloģijas vēsture Latvijā

Vineta Groza. Freska, mozaīka, vitrāža Latvijas dekoratīvajā mākslā 20. gs. 2. pusē. Formas un satura tendences

Anna Rijkure-Avrameca. Tradicionālais un laikmetīgias Niklāva Strunkes grāmatu grafikā

Inese Zelmane. Vizuālo naratīvu maiņa padomju Latvijā izdotajos drukātajos medijos no 1950. līdz 1960. gadam

Inese Brants. Porcelāna apgleznošana. No apgleznošanas līdz glezniecībai

Anita Vanaga. Latvijas scenogrāfija. Zelta laikmets

Ilze Jakuša-Kreituse. Latvijas pareizticīgā ikonu glezniecība

Maija Rudovska. Sabiedrisko ēku arhitektūra Latvijā laikā no 1940. līdz 1980. gadam

Iliana Veinberga. Industriālā transporta dizains Latvijā. Vēsture, personālijas, teorija

Edīte Bērziņa. Dizains Latvijā laikā no 1945. līdz 1995. gadam

Santa Mazika. Jaunā institucionālisma iezīmes laikmetīgās mākslas centru darbībā

Solvita Krese. Konteksta nozīme un pielietojums Latvijas laikmetīgajā mākslā gadsimtu mijas periodā

Dainis Lesiņš. Redukcijas apdedzinājumu tehnikas

Laura Prikule. Radošais process un transformācija: Ņujorkas māksla 1956–1973

Irēna Bužinska. Voldemārs Matvejs

Valentīna Opolā. Itāļu glezniecība Latvijā

Raimonds Stabrovskis. Reklāmas vēsture Latvijā

Ieva Astahovska. Mākslas teorētiskās domas problemātika Latvijā kopš 20. gs. 2. puses

Astrīda Rogule. Laikmetīgās mākslas muzeja loma mākslas komunikācijā

Imants Klīdzējs. Keramikas vēsture Latvijā

Māra Traumane. Vizuālās mākslas robežu paplašināšanās Austrumeiropas posttotalitārajā telpā

Par doktora grāda iegūšanu

Lai iegūtu doktora zinātnisko grādu, kandidātam ir pieredzējuša zinātnieka vadībā jāizstrādā un jāaizstāv promocijas darbs.
Promocijas darba galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem zinātniskos izdevumos.

Promocijas darbs var būt:

  1. disertācija;
  2. tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa. Publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām publicēšanai zinātniskajā periodikā, kas tiek anonīmi recenzēta, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs un tiek citēta starptautiski pieejamās datu bāzēs;
  3. monogrāfija – recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

Promocijas darba aizstāvēšana promocijas padomē notiek tikai pēc tā pozitīva vērtējuma Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijā (VZKK).

Latvijas Mākslas akadēmijas promocijas padomei ir tiesības pieņemt aizstāvēšanai zinātniskos darbus no Latvijas Republikas un citu valstu zinātniekiem. Zinātniskā darba atbilstību padomes profilam nosaka padome, kas pieņem darbu aizstāvēšanai.

  • Lai promocijas darbu pieteiktu aizstāvēšanai padomē, Mākslas akadēmijas doktorantūras vadītājs organizē tā iepriekšēju izskatīšanu, atbilstoši Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras nolikumam. Darba apspriešanas gaitas protokols ir viens no promocijas padomē iesniedzamajiem dokumentiem. Protokola divus eksemplārus izsniedz pretendentam. Pieņemot aizstāvēšanai citu zinātnisko organizāciju doktorantu darbus, nepieciešams attiecīgās iestādes zinātniskās padomes slēdziens.
  • Pretendents promocijas padomes zinātniskajam sekretāram iesniedz: promocijas darbu, tā kopsavilkumu latviešu valodā 4 eksemplāros un Nolikuma 5.1. minētos dokumentus (skat. linku).
  • Promocijas padomes priekšsēdētājs un sekretārs nedēļas laikā izvērtē dokumentu formālo atbilstību LR likumdošanai. Sniedzot atbildi, komisijas pārstāvji motivē savu rīcību.

Promocijas darba kvalitātes kritēriji:

  • darbs ir izstrādāts patstāvīgi;
  • promocijas darbs ir pabeigts pētījums, un tam ir pietiekams apjoms;
  • promocijas darba rezultāti sniedz jaunas atziņas mākslas zinātnē;
  • darbs apliecina reflektanta spējas analizēt un kritiski vērtēt pētāmo materiālu;
  • promocijas darbs nav viltojums vai plaģiāts, to izstrādājot nav izdarīts kāds cits zinātnieka ētikas pārkāpums;
  • promocijas darbam ir pievienota informācija par zinātniskajām publikācijām un starptautiskajam konferencēm, kuras sniegts ziņojums par darba galvenajiem rezultātiem.

Promocijas padome nosaka darbam trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs padomes eksperts mākslas zinātnē, bet divi – eksperti no citām zinātniskajām institūcijām vai organizācijām (vēlams ārpus Latvijas).

Promocijas padome nosaka, kādā svešvalodā un kādā termiņā jāsagatavo kopsavilkuma tulkojums, lai nodrošinātu darba starptautisku pieejamību.

Promocijas padome rakstiski informē pretendentu par padomes sastāvu un recenzentiem.

Promocijas padome novērtē iesniegtā promocijas darba atbilstību LR likumdošanai un nosūta to izvērtēšanai VZKK vai atdod autoram, motivējot, kāpēc to dara. VZKK mēneša laikā izvērtē darbu un dod atļauju darba aizstāvēšanai.

Promocijas padome nosaka darba aizstāvēšanas datumu. (Ne agrāk kā trīs mēnešus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc darba saņemšanas).

Promocijas padomes priekšsēdētājs, saskaņojot savu lēmumu ar padomes locekļiem, pieaicina trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs padomes eksperts, bet divi – no citam zinātniskajām institūcijām. Par promocijas darba recenzentiem var būt Latvijas vai ārvalstu zinātnieki, kuri ir starptautiska līmeņa eksperti mākslas zinātnes nozarē.

Par darba recenzentiem nedrīkst pieaicināt pretendenta radiniekus, tiešos padotos vai vadītājus darba vietā, pretendenta publikāciju līdzautorus, promocijas darba vadītāju un konsultantu, ka arī tās katedras, nodaļas utt. personālu, kurā darbs izstrādāts.

Ja saņemts negatīvs VZKK atzinums, promocijas padomes priekšsēdētājs atdod promocijas darbu pretendentam. Pēc darba papildināšanas to var atkārtoti iesniegt promocijas padomē aizstāvēšanai tās noteiktajā laikā. Ja par papildināto vai pārstrādāto promocijas darbu vēlreiz saņemts negatīvs VZKK atzinums, promocijas darbs tiek noraidīts.

Padome promocijas darba un tā kopsavilkuma eksemplāru, ne vēlāk kā mēnesi pirms padomes sēdes, nosūta katram no trim recenzentiem, vienu eksemplāru Mākslas akadēmijas Bibliotēkai, bet divus kopsavilkuma eksemplārus pievieno pretendenta lietai. Padome divas nedēļas pirms promocijas darba aizstāvēšanas to izziņo laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Zinātnes Vēstnesis". Promocijas darba teksts tiek ievietots Mākslas akadēmijās majāslapā www.lma.lv.

Padomes sekretārs divus mēnešus pirms promocijas padomes sēdes izsniedz pretendentam padomes apstiprinātu vispārējo kultūras un izglītības iestāžu, kā arī to mākslas zinātnes vadošo speciālistu un padomes locekļu sarakstu, kuriem jāaizsūta zinātniskā darba kopsavilkums. Promocijas darbu un tā kopsavilkuma 15 eksemplārus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nosūta promocijas padomes zinātniskais sekretārs.

Pretendents tiek iepazīstināts ar recenzentu rakstiskajam atsauksmēm ne vēlāk kā trīs dienas pirms promocijas padomes sēdes. Pretendentam līdz zinātniskā darba aizstāvēšanas procedūras sākumam ir tiesības atsaukt promocijas darbu papildināšanai vai pārstrādāšanai. Ja viena recenzenta atsauksme ir negatīva, promocija var notikt, bet pretendentam ir tiesības atsaukt promocijas darbu un to papildināt vai pārstrādāt. Ja divu vai triju recenzentu atsauksmes ir negatīvas, promocijas darbu padome neizskata un atdod pretendentam pārstrādāšanai. Pārstrādāto promocijas darbu pretendents atkārtoti var iesniegt augstskolā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc negatīvo atsauksmju saņemšanas. Par promocijas darba atsaukšanu padome nedēļas laikā pēc atsaukuma saņemšanas iesniedz paziņojumu publicēšanai laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Zinātnes vēstnesis".

Kontakti