Meklēt
Izvēlne

Doktorantūra

Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras programma nodrošina augstākā līmeņa akadēmiskās studijas, kurās sagatavo speciālistus patstāvīgam, radošam un daudzpusīgam zinātniski pētnieciskajam darbam mākslas zinātnes un kultūras teorijas aspektos. To mācībspēku, kuri sadarbojas ar Mākslas akadēmijas Doktorantūras nodaļu, zinātniskā kvalifikācija un interešu amplitūda rada priekšnoteikumus padziļinātām studijām Baltijas mākslas un kultūras jautājumos, kā arī garantē profesionālu zinātniskā darba vadību plašā pasaules kultūras problēmu spektrā. Promocijas darbu veiksmīgākai izstrādei tiek praktizēta zinātniskā darba vadītāju un konsultantu piesaiste kā no citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, tā arī no ārvalstīm.

Doktorantūras studiju programmas apguve notiek trīs gadu garumā, sniedzot iespēju pabeigt mācības, aizstāvēt kvalificētu promocijas darbu un iegūt 144 kredītpunktus. Piedaloties zinātniskās konferencēs ar ziņojumiem, gatavojot publikācijas par sava pētnieciskā darba tematiku, kā arī kārtojot kvalifikācijas pārbaudījumus, studiju laikā Doktorantūras students veido priekšnoteikumus sekmīgai akadēmiskajai karjerai un liek pamatu tās novērtējumam ar mākslas zinātņu doktora grādu.

Latvijas Mākslas akadēmija doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākumi

Latvijas Mākslas akadēmija doktorantūras studiju kvalitātes atbalsta pasākumi veicinās pētniecisko mobilitāti 
Nolūkā veicināt doktora studiju efektivitāti, sekmēt promocijas darbu sagatavošanas kvalitāti un palielināt aizstāvamo darbu skaitu un finansiāli atbalstīt doktorantus un viņu darbu izpildi, Latvijas Mākslas akadēmija ir izstrādājusi kārtību, kādā tiek izlietoti doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākuma līdzekļi Latvijas Mākslas akadēmijā.

Kārtība ir paredzēta, lai veicinātu aktivitātes, kuru mērķis ir uzlabot pētniecībā balstītās augstākās izglītības rezultātus.  Doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākuma līdzekļi tiek piešķirti saskaņā ar Latvijas Mākslas akadēmijas snieguma finansējuma pārvaldības politikas 5. pantu, kas nosaka, ka “Snieguma finansējums, kuru piesaista Latvijas Mākslas akadēmija, tiek izmantots, lai veicinātu aktivitātes, kuru mērķis ir uzlabot pētniecībā balstītās augstākās izglītības rezultātus un snieguma finansējuma rezultātus”

Doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākuma līdzekļu mērķis ir finansiāli atbalstīt Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju programmas studentus, lai palielinātu doktora grādu ieguvušo skaitu mākslā, dizainā un radošajās industrijas, tādejādi sekmējot nozares attīstību, kā arī augstāko zinātnisko kvalifikāciju ieguvušu speciālistu sagatavošanu Latvijas augstskolām, valsts institūcijām un komercsabiedrībām. Doktorantūras kvalitātes atbalsta pasākuma līdzekļi pirmkārt ir paredzēti pētnieciskās mobilitātes veicināšanai.

Promocijas darbi

Mākslas doktora grāda iegūšanai Akadēmijā ir iztrādāti vairāki pētījumi.

Agita Gritāne. Mākslinieka Jēkaba Bīnes (1985-1955) dzīves gājums un daiļrade Latvijas mākslas, sociālo un politisko notikumu kopainā. (2022)
Life path and creative work of Jēkabs Bīne (1895-1955) in the context of the artistic, social and political events in Latvia.

Liene Jākobsone. Kritiskais pārmaiņu dizains: Kritiskā dizaina loma ilgtspējas veicināšanā. (2022)
Critical Transition Design: The Role of Critical Design in Fostering Sustainability.

Artūrs Lapiņš. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē. (2022)
Medieval Castle Ruins in the Cultural Environnement of Latvia.

Edīte Parute. Rīdzinieku modes tērpa evolūvcija (13.gs.-18.gs.) Eiropas modes tērpa vēstures kontekstā. (2021)
“The Evolution of Rigans’Fashion Costumes (13th-18th Century) in the Context of the History of European Fashion.

Laine Kristberga. Starpmediāla apropriācija kā performances mākslas analīzes teorētisks ietvars: Latvija vēlīnā sociālisma periodā (1964-1989). (2020)
Intermedial appropriation as a theoretical framework for the analysis of performance art in Latvia in the period of late socialism (1964-1989).

Katrīna Teivāne-Korpa. Fotomākslas attīstība Latvijā un Roberta Johansona (1877–1959) radošā darbība. (2016)
The development of art photography in Latvia and the legacy of Roberts Johansons (1877-1959)

Vija Strupule. Dekoratīvā glezniecība Rīgas interjeros. 16. gadsimts–18. gadsimta 3. ceturksnis. (2016)
Decorative painting in Riga’s interiors 16th century – 3rd quarter of the 18th century.

Aija Brasliņa. Starptautiskie sakari klasiskā modernisma pacēluma un jaunreālisma veidošanās posmā. (2016)
International connections during the rise of Latvian classical modernism and the formative period of neorealism.

Laura Lūse. Tapetes Latvijā. 18. gs.–20. gs. 1. puse. (2016)
Wallpaper in Latvia from 18th century until the first half of 20th century.

Baiba Vanaga. Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gadsimta vidus līdz 1915. gadam. (2015)
Women artists in Latvia from middle of the 19th century until 1915.

Aija Freimane. Dizains ilgtspējīgai sociālai labklājībai. Dizaina paradigmas maiņa. (2015)
Design for sustainable social well-being. The paradigm shifts of design.

Elita Ansone. Sekularizēta individuāla garīguma formu meklējumi latviešu mākslā. 20. gadsimta 60. gadi–2012. (2015)
The Search for forms of individual secular spirituality in Latvian art (1960s-2012).

Inguna Audere. Vizuāli plastiskās izteiksmes attīstība stikla mākslā Latvijas, Eiropas valstu un ASV pieredze. 20.gadsimta otrā puse – 21. gadsimta sākums. (2015)
The development of visual plastic expression in glass art expierence in Latvia, the European countries and the USA. The 2nd half of 20th century – the beginning of the 21st century.

Inese Sirica. Latvijas pūra lāžu un skapju otējums. (2015)
Painted decorations of Latvian dowry chests and cabinets.

Inese Klestrova. Latvijas vecticībnieku grāmatu noformējums. (2015)
Graphic design of the Latvian Old Believers manuscripts.

Raitis Šmits. Jauno mediju māksla. Saglabāšanas un reprezentācijas problemātika. (2015)
New media art. Preservation and representation problematics

Solvita Zariņa. Digitālās mākslas vizuālie aspekti informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā. (2014)
Visual aspects of digital art in the context of information technology development.

Matīss Kūlis. Grafiskā dizaina mākslinieciskās kvalitātes programmatūru saskarnēs. (2014)
The Artistic qualities of graphic design in software interfaces.

Nataļja Jevsejeva. Aleksandras Beļcovas (1892–1981) daiļrade. (2013)
L’OEUVRE D’ALEKSANDRA BEĻCOVA (1892-1981).

Baiba Vaska. Ornamentētās metāla rotaslietas Latvijas teritorijā no romiešu dzelzs laikmeta līdz renesansei. (2013)
Ornamented metal jewellery in the territory of Latvia from the roman iron age to the renaissance.

Agnese Bergholde. Rīgas Doma viduslaiku arhitektūra un būvplastika eiropeisko analoģiju kontekstā. (2011)
Mittelalterliche Architektur und Bauplastik des DOMS zu Riga IM Europaischen Vergleich.

Ginta Gerharde-Upeniece. Tēlotājas mākslas dzīve un Latvijas valsts (1918–1940). (2011)
The Visual Art Life and Latvian state (1918-1940).

Kristiāna Ābele. Johans Valters (1869–1932). (2011)
Johann Walter (1869-1932).

Daina Lāce. Rīgas pilsētas arhitekts un rātes būvmeistars Johans Daniels Felsko. (2010)
Riga City Architect and City Council Master Builder Johann Daniel Felsko (1813-1902).

Anna Ancāne. Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gs. 2. pusē. (2010)
Architecture and urban planning of Riga in the 2nd half of the 17th century.

Andris Teikmanis. Mākslas un politikas attiecību semiotika. Vizuālo un verbālo vēstījumu mijiedarbība Latvijas padomju perioda glezniecībā. (2010)
Semiotic of Relations Between Art and Politics.

Silvija Grosa. Jūgendstila perioda plastiskais un gleznieciskais dekors Rīgas 19. un 20. gs. mijas arhitektūrā. (2009)
The plastic and pictorial decor of the art nouveau period in the architecture of Riga at the turn of the 19th and 20th century.

Kristīne Ogle. Societa Jesu ieguldījums Latvijas arhitektūra un tēlotājas mākslas mantojumā. (2007)
Contribution of the Societas Jesu to the heritage of architecture and art of Latvia.

Dace Lamberga. Klasiskais modernisms: Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā. (2007)
Classic modernism: early 20th century Latvian painting.

Aija Druvaskalne-Urdze. Krāsas un skaņas sintēze vizuālās mākslas pedagoģijā. (2006)
Colour and sound synthesis in visual art pedagogy.

Stella Pelše. Latviešu mākslas teorijas vēsture. Mākslas definīcijas vadošo laikmeta ideju kontekstā 1900–1940. (2004)
History of Latvian art history. Definitions of Art in the Context of the Prevailing Ideas of the time (1900-1940).

Ilona Audere. Stikla glezniecība Latvijā. (2004)

Aktuālie pētījumi

Līga Goldberga. Zenta Dzividzinska: arhīva biogrāfija.

Sanita Duka. Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934): idejiskā programma un suverēna mākslinieciskā stila meklējumi.

Ineta Done. Pilsētvides un arhitektūras atspoguļojums fotogrāfijā Latvijas PSR.

Līga Vēliņa. Paplašinātās realitātes (XR) tehnoloģiju lietojums mākslā un kultūrā – Latvijā, salīdzinot ar starptautisku vidi.

Antra Priede. Kuratoriālās prakses Latvijā kontekstualizēšana. Pieejas un izglītība.

Ieva Rosne. Dizains sociālajai inovācijai - dizaina teorijas, prakses, paņēmieni un pieejas daudzveidīgas, taisnīgas, iekļaujošas un pieejamas sabiedrības attīstībā Latvijā.

Lelde Paegle. Lietotāja pieredzes principu un efektīvās domāšanas apvienojums kā inovācijas katalizators.

Ieva Melgalve. Materiālās un procesa inovācijas mākslas darba domas iemiesošanā.

Agnese Zviedre. Laikmetīgās mākslas pieejamība Latvijā un Baltijas jūras reģionā.

Una Valtere. Izšūtās vīriešu jostas un  izšūšanas tehniku industrializācija 19. gadsimtā.

Dace Voitkeviča. Arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858-1945) un viņa loma Latvijas arhitektūras vēsturē.

Līna Birzaka - Priekule. Tendences Latvijas laikmetīgajā mākslā. 1980. – 2020. gads: sociālpolitiskā kritika.

Iveta Feldmane. Cilvēka figūras un ķermeniskuma semantika  Latvijas mākslā 20.,21. gs.

Guntars Gritāns. Neoromantisma iezīmes Latvijas glezniecībā padomju perioda vēlīnajā posmā. (1970-1990).

Zane Kēlere. Baroka laikmeta Kurzemes-Zemgales hercogistes polihromā koka objektu tehnoloģiskā izpēte mākslas vēstures kontekstā.

Katriona Luīze Rožlapa.  Arhitekts Vladimirs Šervinskis.

Agnese Tambaka. Sienas un grīdas flīžu apdare 19. un 20. gadsimta mijas un 20. gadsimta sākuma arhitektūrā Rīgā .

Anete Ulmane. Arhitektūras dekoratīvais kokgriezums Latvijā 19. un 20. gadsimtu mijā.

Elīna Bože-Irbe. Sociālais dizains komunikācijas pilnveidošanā ģimenēs ar nedzirdīgu bērnu.

Vīva Ieviņa. Virtuves interjers Rīgas un tās apkārtnes mājokļos 21. gadsimta sākumā.

Raimonds Kalējs. Vides jēdziena transformācija 20.gs. Latvijas mākslas kontekstā.

Anete Kalniņa. Glezniecības tehnoloģiskie risinājumi, ilgmūžība un saglabāšanas problemātika (atsevišķu mākslinieku daiļradē 20.gs. otrajā pusē 21.gs. sākumā).

Jana Kukaine. Viscerālā feminisma estētika kā mākslas analīzes metode.

Rita Ļegčiļina-Broka. Ainava Latvijas tekstilmākslā. 20.gs.2. puse – 21.gs. sākums.

Luīze Lismane. Sievietes tēla attīstība Latvijas mākslā. 1990-2020.

Līva Puļķe. Mākslas pedagoga virzīta bērnu pētnieciskā darbība oriģinalitātes veicināšanai vizuālajā mākslā.

Elīna Skujiņa. Pikareska un pikareskas tematika Latvijas vizuālajā mākslā (no 19.gs. vidus līdz 21.gs.).

Gaļina Asmaite. Sociālā dizaina risinājumi – scenāriji, procesi, metodes, rīki – dažādu sabiedrības grupu un policijas savstarpējās tolerances, uzticēšanās un sadarbības veicināšanai, lai vairotu kopīgo sociāli-psiholoģisko labbūtību un drošību.

Līga Šļakota. Vecticībnieku ikonas 19.-20. gs. Latgales reģionā.

Elīna Veilande-Apine. Tekstilmāksla Latvijā 20.gs. beigas, 21.gs. sākums.

Uldis Zariņš. Sejas un kakla formas izmaiņas dažādos funkcionālos stāvokļos un ontoģenēzes laikā iekšējo anatomisko izmaiņu kontekstā.

Kristīne Budže. Lustras tagadējās Latvijas teritorijas pilīs, muižās un baznīcās no 15. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum.

Dace Ļaviņa. Darbnīca “Baltars”. 1924-1931.

Evelīna Tilta. Abstraktā estētika jeb laicīgās estētikas “cildenuma” un “skaistā” jēdziena abstraktums.

Baiba Uburģe. Latvijas Nacionālā muzeja lietišķās mākslas kolekcijas vēsture.

Māra Binde. Ilgtspējīga – nulles atlikuma modes dizains izglītības un prakses metode.

Anete Krišjanova. Nepieradinātās modes asamblejas norise un ietekme uz modes industrijas attīstību Latvijā no 1987. gada līdz mūsdienām postpadomju teritoriju kontekstā.

Valentīns Petjko. Latvijas laikmetīgā keramika.

Laura Plūmiņa. Rīgas koka arhitektūra 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā.

Rasma Pušpure. Rotu dizaina uzņēmumu attīstība Latvijā no 1990. gada līdz mūsdienām pasaules rotu dizaina un radošās ekonomikas kontekstā.

Anna Pūtele. Kārlis Baltgailis. Dzīve un māksla.

Agnija Lesničenoka. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu korporācijas „Dzintarzeme” latviešu nacionālās mākslas saglabāšanas politika trimdā.

Simona Veilande. Pētniecības metodes un ilgtspējīgums modes dizainā.

Ineta Žīgure. Zviedru Vidzemes portretu galerija.

Jānis Gailītis. Dizaina komunikācija pilsētvidē.

Karīna Horsta. Arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958).

Ieva Kalnača. Austrumu mākslas ietekmes un motīvu izmantojums Latvijas arhitektūrā un mākslā no 19. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta beigām.

Aldis Kopštāls. Trīsdimensiju datorgrafika kā hiperreālistisku kompozīciju veids Latvijas mākslinieku daiļradē.

Artūrs Lapiņš. Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē.

Ilze Loža. Islāma kultūra un globalizācijas ietekme uz 21. gs. Eiropas reklāmas dizainu.

Baiba Uburģe. Latvijas Nacionālās mākslas muzeja lietišķās mākslas kolekcijas vēsture.

Ēra Zalcmane. Gunāra kroļļa daiļrade laikmeta stilistisko tendenču kontekstā.

Māra Ādiņa. Tēlniecības kvadriennāles Latvijā (1958–2016).

Inga Karlštrēma. Industriālā arhitektūra Rīgā 19. gs. 2. pusē, 20. gs. sākumā.

Eva Lapinska. Latvijas Valsts mākslas akadēmija un tās vieta padomju perioda mākslas veidošanas procesā Latvijā.

Marta Šuste. Produkcijas mākslinieciskais veidols un mākslinieku darbība Rīgas porcelāna ražotnēs.

Linda Teikmane. Institucionālās mākslas teorijas un mākslas vērtību korelācija: Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmas diplomdarbu glezniecībā piemērs laikā no 2006. līdz 2010. gadam.

Ginta Grūbe. Rotaslietas un to attīstību ietekmējoši faktori Latvijā no 19. gadsimta līdz mūsdienām.

Nauris Cinovics. Dizains kā metode cīņā ar lieko svaru.

Agris Dzilna. Tīmekļa dizaina izveide principi un informācijas tehnoloģiju mijiedarbe.

Krista Burāne. Dokumentalitāte un dokumenti laikmetīgajā mākslā Latvijā. 21. gadsimta sākums.

Diāna Laguna. Latvijas medaļu māksla lokālo un starptautisko sadarbības norišu kontekstā.

Elīna Rožkalne. Latvijas modes attīstība no 1945. līdz 1991. gadam.

Ināra Appena. Arhitektūras dekoratīvi plastiskā apdare Latvijā padomju periodā.

Ilze Dūdiņa. Latvijas tradicionālā stikla dizaina attīstība 230, gadsimtā.

Ance Gricmane. Sakrālais latviešu glezniecībā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Sniedze Kāle. Latviešu mākslinieki padomju Krievijā.1917–1940.

Gatis Vanags. Burtveidolu kultūra 1918–1969.

Iveta Derkusova. Fotomontāža Gustava Kluča daiļradē.

Andra Silapētere. Trimdas māksla ASV. Mākslinieku paaudze, kas mākslas izglītību ieguva LMA. 20. gs.–1944. g.

Aiga Dzalbe. Vizuālās mākslas terminoloģijas vēsture Latvijā.

Vineta Groza. Freska, mozaīka, vitrāža Latvijas dekoratīvajā mākslā 20. gs. 2. pusē. Formas un satura tendences.

Maija Rudovska. Sabiedrisko ēku arhitektūra Latvijā laikā no 1940. līdz 1980. gadam.

Iliana Veinberga. Industriālā transporta dizains Latvijā. Vēsture, personālijas, teorija.

Edīte Bērziņa. Dizains Latvijā laikā no 1945. līdz 1995. gadam.

Dainis Lesiņš. Redukcijas apdedzinājumu tehnikas.

Valentīna Opolā. Itāļu glezniecība Latvijā.

Ieva Astahovska. Mākslas teorētiskās domas problemātika Latvijā kopš 20. gs. 2. puses.

Par doktora grāda iegūšanu

Lai iegūtu doktora zinātnisko grādu, kandidātam ir pieredzējuša zinātnieka vadībā jāizstrādā un jāaizstāv promocijas darbs.
Promocijas darba galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem zinātniskos izdevumos.

Promocijas darbs var būt:

  1. disertācija;
  2. tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa. Publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām publicēšanai zinātniskajā periodikā, kas tiek anonīmi recenzēta, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs un tiek citēta starptautiski pieejamās datu bāzēs;
  3. monogrāfija – recenzēta zinātniska grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

Promocijas darba aizstāvēšana promocijas padomē notiek tikai pēc tā pozitīva vērtējuma Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijā (VZKK).

Latvijas Mākslas akadēmijas promocijas padomei ir tiesības pieņemt aizstāvēšanai zinātniskos darbus no Latvijas Republikas un citu valstu zinātniekiem. Zinātniskā darba atbilstību padomes profilam nosaka padome, kas pieņem darbu aizstāvēšanai.

  • Lai promocijas darbu pieteiktu aizstāvēšanai padomē, Mākslas akadēmijas doktorantūras vadītājs organizē tā iepriekšēju izskatīšanu, atbilstoši Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras nolikumam. Darba apspriešanas gaitas protokols ir viens no promocijas padomē iesniedzamajiem dokumentiem. Protokola divus eksemplārus izsniedz pretendentam. Pieņemot aizstāvēšanai citu zinātnisko organizāciju doktorantu darbus, nepieciešams attiecīgās iestādes zinātniskās padomes slēdziens.
  • Pretendents promocijas padomes zinātniskajam sekretāram iesniedz: promocijas darbu, tā kopsavilkumu latviešu valodā 4 eksemplāros un Nolikuma 5.1. minētos dokumentus (skat. linku).
  • Promocijas padomes priekšsēdētājs un sekretārs nedēļas laikā izvērtē dokumentu formālo atbilstību LR likumdošanai. Sniedzot atbildi, komisijas pārstāvji motivē savu rīcību.

Promocijas darba kvalitātes kritēriji:

  • darbs ir izstrādāts patstāvīgi;
  • promocijas darbs ir pabeigts pētījums, un tam ir pietiekams apjoms;
  • promocijas darba rezultāti sniedz jaunas atziņas mākslas zinātnē;
  • darbs apliecina reflektanta spējas analizēt un kritiski vērtēt pētāmo materiālu;
  • promocijas darbs nav viltojums vai plaģiāts, to izstrādājot nav izdarīts kāds cits zinātnieka ētikas pārkāpums;
  • promocijas darbam ir pievienota informācija par zinātniskajām publikācijām un starptautiskajam konferencēm, kuras sniegts ziņojums par darba galvenajiem rezultātiem.

Promocijas padome nosaka darbam trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs padomes eksperts mākslas zinātnē, bet divi – eksperti no citām zinātniskajām institūcijām vai organizācijām (vēlams ārpus Latvijas).

Promocijas padome nosaka, kādā svešvalodā un kādā termiņā jāsagatavo kopsavilkuma tulkojums, lai nodrošinātu darba starptautisku pieejamību.

Promocijas padome rakstiski informē pretendentu par padomes sastāvu un recenzentiem.

Promocijas padome novērtē iesniegtā promocijas darba atbilstību LR likumdošanai un nosūta to izvērtēšanai VZKK vai atdod autoram, motivējot, kāpēc to dara. VZKK mēneša laikā izvērtē darbu un dod atļauju darba aizstāvēšanai.

Promocijas padome nosaka darba aizstāvēšanas datumu. (Ne agrāk kā trīs mēnešus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc darba saņemšanas).

Promocijas padomes priekšsēdētājs, saskaņojot savu lēmumu ar padomes locekļiem, pieaicina trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs padomes eksperts, bet divi – no citam zinātniskajām institūcijām. Par promocijas darba recenzentiem var būt Latvijas vai ārvalstu zinātnieki, kuri ir starptautiska līmeņa eksperti mākslas zinātnes nozarē.

Par darba recenzentiem nedrīkst pieaicināt pretendenta radiniekus, tiešos padotos vai vadītājus darba vietā, pretendenta publikāciju līdzautorus, promocijas darba vadītāju un konsultantu, ka arī tās katedras, nodaļas utt. personālu, kurā darbs izstrādāts.

Ja saņemts negatīvs VZKK atzinums, promocijas padomes priekšsēdētājs atdod promocijas darbu pretendentam. Pēc darba papildināšanas to var atkārtoti iesniegt promocijas padomē aizstāvēšanai tās noteiktajā laikā. Ja par papildināto vai pārstrādāto promocijas darbu vēlreiz saņemts negatīvs VZKK atzinums, promocijas darbs tiek noraidīts.

Padome promocijas darba un tā kopsavilkuma eksemplāru, ne vēlāk kā mēnesi pirms padomes sēdes, nosūta katram no trim recenzentiem, vienu eksemplāru Mākslas akadēmijas Bibliotēkai, bet divus kopsavilkuma eksemplārus pievieno pretendenta lietai. Padome divas nedēļas pirms promocijas darba aizstāvēšanas to izziņo laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Zinātnes Vēstnesis". Promocijas darba teksts tiek ievietots Mākslas akadēmijās majāslapā www.lma.lv.

Padomes sekretārs divus mēnešus pirms promocijas padomes sēdes izsniedz pretendentam padomes apstiprinātu vispārējo kultūras un izglītības iestāžu, kā arī to mākslas zinātnes vadošo speciālistu un padomes locekļu sarakstu, kuriem jāaizsūta zinātniskā darba kopsavilkums. Promocijas darbu un tā kopsavilkuma 15 eksemplārus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nosūta promocijas padomes zinātniskais sekretārs.

Pretendents tiek iepazīstināts ar recenzentu rakstiskajam atsauksmēm ne vēlāk kā trīs dienas pirms promocijas padomes sēdes. Pretendentam līdz zinātniskā darba aizstāvēšanas procedūras sākumam ir tiesības atsaukt promocijas darbu papildināšanai vai pārstrādāšanai. Ja viena recenzenta atsauksme ir negatīva, promocija var notikt, bet pretendentam ir tiesības atsaukt promocijas darbu un to papildināt vai pārstrādāt. Ja divu vai triju recenzentu atsauksmes ir negatīvas, promocijas darbu padome neizskata un atdod pretendentam pārstrādāšanai. Pārstrādāto promocijas darbu pretendents atkārtoti var iesniegt augstskolā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc negatīvo atsauksmju saņemšanas. Par promocijas darba atsaukšanu padome nedēļas laikā pēc atsaukuma saņemšanas iesniedz paziņojumu publicēšanai laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Zinātnes vēstnesis".

Kontakti