Laipni lūgti jaunajā mājaslapā! Kamēr vēl informācija tiek pilnveidota, ir pieejama iepriekšējā mājaslapa šeit.

Meklēt
Izvēlne
Vēlos studēt

Vēlos studēt

Tuvākie notikumi

Pilnais kalendārs

Izstāde IEKĻAUTIES KUSTĪBĀ

Latvijas Mākslas akadēmija un Francijas institūts Latvijā piedāvā izstādi IEKĻAUTIES KUSTĪBĀ
Šajā rudenī, no 25. oktobra līdz 24. novembrim, Latvijas Mākslas akadēmija un Francijas institūts Latvijā piedāvās izstādi-dialogu starp jauno un talantīgo franču mākslinieku Silvēru Žarosonu un trīs latviešu māksliniekiem Reini Bērziņu, Ansi Rozentālu un Jāni Noviku. Izstāde, kas apvieno šo četru mākslinieku daiļradi ar vienojošo pamata tēmu - kustība, tiek rīkota atzīmējot Latvijas valsts simtgadi. Mākslinieki ir radījuši instalācijas, kas aicinās skatītājus saplūst ar mākslas darbiem. Silvērs Žarosons Francijā ir uzgleznojis 16 lielformāta audeklus, kuri izstādīti organiskā apļa kompozīcijā būs kā atbilde uz Anša Rozentāla metafiziskajām pārdomām par ūdens un gaisa tēmu, Jāņa Novika koka instalācijām vai Reiņa Bērziņa tēlniecības objektiem. 24. oktobrī plkst. 18.00 izstādes atklāšanas laikā Silvērs Žarosons uzstāsies ar gleznainu priekšnesumu, kurš būs kā noslēdzošais posms, savu mākslas darbu pabeidzot. 

Vairāk informācijas

Skatīt kartē

Kristiāna Brektes un Modra Svilāna izstāde HELIOS

No 27. oktobra līdz  2. decembrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma Kristiāna Brektes un Modra Svilāna izstāde HELIOS.

Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem viens no aktuālākajiem kultūras simboliem ir bijusi saule. Lielu ievērību un interesi tā guvusi gan kā neizsīkstošs gaismas, siltuma avots un Zemei tuvākā planētu sistēmas zvaigzne, gan kā dievību asociācija senākajās pasaules kultūrās. Vienmēr saule bijusi arī nozīmīgs laika atskaites punkts – kā stundu, dienu, gadu rituma noteicējs un cilvēka dzīves gājuma raksturotājs (kā nekā, pasaules – aizsaules attiecības ir aizvien zināms raksturlielums un nereti tuvina “šo dzīvi” ar izpratni par tā saucamo “aizkapa valstību”).
Sengrieķu valodā šo debesu spīdekli dēvēja par hélios (ἥλιος) un mitoloģijā šāds vārds dots arī saules personifikācijai un dievam Hēlijam, kura rašanās saknes iestiepjas jau Seno Šumeru un Ēģiptes kultūrā. Senajā Grieķijā Hēlijs ir bijis galvenais Visumu sakārtojošais spēks, kurš savu ceļojumu pa debesjumu ik dienu veica spožos zelta ratos. Šādas pārvietošanās īpašības saulei piešķirtas arī latviešu mitoloģijā, kur kā “debesu sētas saimniece saule pārvietojās ratos vai kamanās ar diviem vai trim zirgiem”.
 
Mākslinieki Kristians Brekte un Modris Svilāns savā radošajā sadarbībā pievēršas un pēta visdažādākās cilvēka dzīves parādības. Par pagātnes un nākotnes mijiedarbību viņi reflektējuši kā lielākos un mazākos telpas objektos, skaņas un gaismas scenogrāfijā, tā arī analogā fotogrāfijā. Eksperimentējot ar vidi, tās pašnoteikšanās spējām šoreiz mākslinieki radījuši unikālu sologrāfiju (solargraphy – no angļu val.) sēriju, tajā atklājot savu interesi par pamesto, nepareizo un tumšo eksistences pusi. Gadu gaitā sadarbojoties, Modris un Kristians nonākuši pie individuālo interešu kompromisa, radot psiholoģiski baisu vienojošo mākslas darbu estētiku.
Sologrāfiju paši mākslinieki definē kā “principu, kad ar saules stariem kadrā tiek iededzināts attēls”. Taču patiesībā sologrāfijas bildē nojaušams daudz vairāk – tā nav tikai mirkļa vai vietas fiksācija, bet gan vides un laika tvērums attēlā. Ar pašgatavotiem pinhole aparātiem Kristians Brekte un Modris Svilāns apceļojuši Latviju, kameras paslēpjot pie pamestām baznīcām un kapos, vietās par kuru esamību cilvēki jau sen aizmirsuši. Kā mākslinieki viņi pievēršas attēlā iekļautajai formai, kompozīcijai un attēla rašanās procesam. Kā 21. gadsimta pētnieki viņi atgriežas tagadnes aizmirstajā telpā, protokolējot nebūtībā aizlaistos dzīvības pieminekļus.  
 
Saule ir mediators starp abiem māksliniekiem un konkrēto, viņus interesējošo vietu. Tā ir arī būtiski nepieciešams elements ceļā uz attēla piedzimšanu un galvenais tehniskais autoru ierocis. Vienlaikus, sologrāfiju sērija, kā arī tās nosaukums “Helios”, aktualizē saulei vēsturiski piešķirto simbolisko nozīmi.

Izstādes atklāšana 26. oktobrī plkst. 18:00.
Izstādes kuratore Auguste Petre

Skatīt kartē

Izstāde ATGRIEZTIES. BRONISŁAW WOJCIECH LINKE LATVIJĀ.

Izstāde "Atgriezties. Bronisław Wojciech Linke Latvijā."
2018. gada 8. novembra - 23. novembrim 
Latvijas Mākslas akadēmijas 1. stāva vestibilā

Kalpaka bulvāris 13, Rīga 
Izstādes atklāšana 2018. gada 8. novembrī plkst.18.00
Bronisław Wojciech Linke (1906-1962) ir viens no dižākajiem 20. gs. poļu māksliniekiem. Dzimis un audzis Dorpatā (Tartu) Igaunijā, mācījies Varšavas Mākslas akadēmijā un ģimnāzijā Rīgā. Viņa profesionālā darbība saistāma ar glezniecību, grafikas mākslu un animāciju, bijis arī laikmeta hronists, karikatūrists.
Bronisław Wojciech Linke pārstāvēja fantastikas estētiskās kategorijas mākslas stilu, bet tajā pašā laikā iesaistījās sociālajā un politiskajā dzīvē.

Šodien, kad mūsdienu poļu glezniecības mākslā no jauna kļūst populāras fantastikas un sirreālisma tendences, kas pasaulē tiek atzītas par "poļu specialitāti", Bronisława Wojciecha Linke radītie mākslas darbi ir kā apliecinājums tam.
Izstādes "Atgriezties" galvenais mērķis ir atsaukt atmiņā mākslinieka pārsteidzošo un oriģinālo mākslas stilu un faktus no dzīves.

Izstādē "Atgriezties. Bronisław Wojciech Linke Latvijā" būs iespējams aplūkot tikai dažas saglabājušās pirmskara gleznas no sērijas "Silēzija", akvareļus, zīmējumus un darbus, kuri radīti Ļvovā un grafisko portfolio "Raudošie akmeņi", gleznas, kuras radītas mākslinieka dzīves beigās, kā arī presei paredzētu oriģinālu un iespiestu darbu un zīmējumu izlasi.
Izstādes ietvaros varēsim iepazīt izcilos mākslas darbus un mākslinieka sarežģīto dzīves stāstu: atsaucot atmiņā Tartu pavadīto laiku, pēc tam Ļvovas un Omskas periodu un visbeidzot staļinismu un 1956. gadu. Tas ir viens no interesantākajiem laikiem Polijas kultūras attīstībā un vienlaikus viens no grūtākajiem laikmeta vēsturē.

Lielākā daļa darbu nāk no Varšavas Neatkarības muzeja kolekcijas.
Projekta partneri: Latvijas Mākslas akadēmija, Polijas vēstniecība Rīgā, Neatkarības muzejs Varšavā.
Projekts tiek finansēts no Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas līdzekļiem daudzgadu programmas "NEATKARĪGAIS 2017-2021" ietvaros, kā daļa no Adam Mickiewicz institūta "Kultūras tilti" dāvinājumu programmas.

Akadēmijā pasākumus var apmeklēt ienākot pa centrālo ieeju, piesakoties pie dežuranta, jo akadēmija ieviesta čipu sistēma.
Darba laiks: 9.00 – 18.00

 P., O. T., C., P., S.,
Izstādes kurators: Krzysztof Stanisławski
Papildus informācija
Inese Bauģe, LMA Izstāžu un ārlietu daļas koordinatore
T: (+371)22307302 E:

Alumni stāsti

Kristaps Ancāns

Kristaps Ancāns ir viens no spilgtākajiem jaunajiem latviešu māksliniekiem, kurš līdz šim dzimtenē gan bijis mazāk pazīstams. 2014. gadā viņš absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, lai tālāk zināšanas papildinātu slavenajā Sentmārtinas Mākslas un dizaina koledžā (Central Saint Martins College of Art), Londonā.

Lasīt visu

Atbalstītāji

Kontakti

Latvijas mākslas akadēmija

Kalpaka bulvāris 13

Rīga, LV-1050

T +371 6733 2202
F +371 6722 8963

www.lma.lv